Visbaisāk ir lasīt lapas un lapas un lapas par anoreksiju un bulīmiju.
Mana mīļākā aizvien ir www.2medusa.com.
Visbaisāk ir censties sev un visiem pārējiem ieskaidrot, ka tas nenotiek ar mani. It pavisam nē. Jā, agrāk mani ļoti interesēja gan bulīmiska, gan anoreksiska uzvedība, bet, tik līdz kā es to pārstāju, un sāku domāt ar galvu un apgūt ēšanu ar vielmaiņām, insulīna līmeņiem un šķiedrām, es notievēju. Spēcīgi notievēju - 10 kg. Pusgada laikā, laikam bija. Un jā, es aizvien ik dienu skaitu aptuvenās kalorijas. Reizēm arī nē. Man nav aizliegtās pārtikas, bet ir ieteicamās - zinu, ka, ja vienā reizē apēdīšu vairāk kā tik un tik daudz, tad insulīna līmenis būs tik augsts, ka sāksies "pierīšanās reflekss" - tas, no kā es agrāk tik ļoti baidījos. Es jau no tā varu izvairīties, ēdot veselīgi, ēdot daudz un ar mazāk cukuru, nedaudz taukiem un daudz šķiedrām. Un obligāti proteīna devu. La-la-lā. Tas viss ir mani pārņēmis, jā, bet es taču tagad jūtos labi. Viss notiek kā vajag. Nav tā, kā agrāk. Man vajag visu saprast, lai varētu izvairīties no tā, kādēļ agrāk raudāju, raudāju, raudāju.

Tāpat stundām ilgi lasu tādas lapas (viņas ir pavisam interesantas) un man ir bail - ja nu es tāda esmu? :D bet nēēē! es nebadojos, ja man gribas ēst, es ēdu. es vienkārši piedomāju pie tā, ko es ēdu un cik daudz. Un lai manam organismam nekad netrūktu kaut kā, savādāk man gribēsies rīt, rīt, rīt lai atgūtu to, kas zaudēts.

Ai. Grūti par to runāt. Tā ir tik sāpīga tēma, ka sen jau protu turēt muti ciet. Nezinu, vai bija gudri ko rakstīt.
Bet tā savādāk - beidzot viens vakars mājās. Pietiek skraidīt apkārt, ik vakaru pārrodos ap 23 pilnīgi pārgurusi un kašķīga. Eh. Tad steidzos gulēt, daru tikai to, kas vajadzīgs. Šodien gan nē. Mmmmmmmm. Man ļoti garšo tumšā šokolāde, jo vairāk kakao procents, jo labāk - vakardien atklāju laimas tumšo (70%) poraino šokolādi. yeeeah. Virtuvē vēl stāv pēdējie gabaliņi :D