fantastikal - 22. Novembris 2008
22. Novembris 2008
Sestdiena, 22. Novembris 2008 00:00
lādēt visu no viena gala. man neesot bremzes uz to, ko es varot cilvēkiem pateikt, un tāpēc esmu tāda fūrija. man esot jāsavalda savas dusmas. tāda nu esmu mājās. un varbūt, ja nu jūs mani pazīstat ikdienā, varbūt jūs sapratīsiet, līdz kam mani ir jānoved, lai es uzvestos tā.

bet PA ĪSTAM es nožēloju ik reizi, kad prasu no tevis palīdzību. jo tad vienmēr tu izdari tieši tā, kā nebiju gaidījusi, un NEKLAUSIES, VISPĀR NEKLAUSIES, KAS MAN IR SAKĀMS. es labāk citiem atrādu nepabeigtus, neizprastus sūdus darbu vietā, nevis piespiedu kārtā eju cauri liekiem ceļiem un gariem, GALVĀ URBJOŠIEM PASKAIDROJUMIEM. tu jau nejūti, kā paiet laiks! un ar savu balsi es tikai cenšos izrādīt savu galējo aizvainojumu. un tev ir vienalga, ka šis ir pirmais brīdis, ko veltu sev, mājās un šobrīd, un ka man nav laika un ES LABĀK NEKO NEIZDARU, nevis pārsniedzu laika stresa limitus? tev ir vienalga, ka es pēdējās nedēļas vispār nevaru aizmigt, un ka man rīt ir jāceļas pus septiņos, un ka reāli miegs man būs kādas četras stundas. TEV ir vienalga, TEV vispār ir tikai viens pareizais ceļš - savējais! un tu nekad, nekad nepielāgosies man, nedosi man to graudu, ko prasu, no tevis, bet iedosi veselu roku, turklāt nederīgu, jo TAS nav tas, ko vispār vēlējos uzzināt! ES NEVARU IZTURĒT, bāc! un es nedrīkstu nevienam teikt: es labāk "ilgi" domāju viena un atrodu citas izejas, nevis paciešu tavu palīdzību. jo es vairs nevaru. es nevaru tevi paciest!

Garastāvoklis:: kā birst

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Sestdiena, 22. Novembris 2008 09:39
šorīt es pamodos no sapņa, ka tu ar mani runāji, man stāstiji tādas lietas par mūziku, kā parasti, un tad man pieskāries. un es nezināju, vai ticēt tam vai nē - vai tiešām pēc šiem gadiem tev beidzot pielecis, ka es jūtu? un es bju domājusi, ka es ja sen esmu kļuvusi ledus auksta! vai varbūt tas mūsu psihosofiskās saderības dēļ. bet tu nezūdi... nezinu. par tevi sapņojusi nebiju vismaz gadus divus. un tas jau izskaidro to, kāpēc es nekad neesmu mācējusi pieņemt viņu pie tevis (kaut arī ļoti, ļoti cenšos)

bet tas bija tikai sapnis, sabīn, tu to saproti?

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Sestdiena, 22. Novembris 2008 16:10
karuselis. sabojā ar daudziem, salīgsti ar citiem.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend