ai, Sabīn, es jau trešo dienu un daļu nakts dzīvoju vienā sasodītā datorspēlē. un man ir vienalga. (nu, gandrīz vienalga). Bet tev nav vienalga. un es pat īsti nezinu, kā ir labāk - kad tev nav vienalga un tu pārdzīvo par katru sīkumu (lielākoties nevajadzīgi), kā rezultātā pārtopi par raudulīgi nervu kamolu, jab arī kad tev ir vienalga, un tu ļaujies lejupslīdei un beigās kļūsti par trulu dārzeni. Ak, pasaule caur pesimista acīm.. :)