zinot no sevis:
tev nevajag domāt tā kā domā kāds ( to tu pati labi zini)
un ja tu sāksi domāt kā kāds tu stresosi un raudāsi pasīvi vērojot vēl vairākus gadus (jo tu sagrausi sevi domājot ka nevis sevi grauj bet pilnveido kaut gan būs otrādi)
par 5 h darbu kurš prasīs vēl darbu 10 Ls ir par maz tas ir fakts - tur pat nav ko pārdzīvot. Nostājies kā stabs un 1. loģikas formā paziņo šo faktu - tā būs tava siena un visi pārējie varēs darīt kā grib. Nauda un laiks paliek nauda un laiks ar savām naudas un laika attiecībām. tur nav par ko pārdzīvot.
Ja tu gribi ar kaut ko tikt galā - sāc ieņemt stāju pozīciju un puses. Tu esi viena viņi vairāki. Vai nu saplēs sevi mazos gabaliņos un tevis vairs nebus bet būsi izpatikusi citiem. Vai arī ieņem stāju un sāc būt ( tā tu izpatiksi gan tikai sev un varbūt vēl kādam pa ceļam - bet visi nesanāks tas tiesa) Mēram arī jābūt vai zini!

paldies.

bez akadēmijas ir arī citas vietas. galvenais ir tas, kas tev pašai patīk, neļauj citiem sevi ierobežot. galu galā, ja kāds netiek akadēmijā, no tā nenomirst. un nav arī tā, ka visi sapnīši pagaist.
turklāt man liekas, ka sapnīši vispār nevar ne dzīvot, ne piepildīties, ja tie tiek ierobežoti. godīgi sakot, daži lv mākslas cilvēki man tik tiešām liekas aprobežoti, kas neredz neko citu kā tikai to, ko viņi dara, māk, kas viņiem tika mācīts, redz, bez tā visa pastāv arī citas lietas un krietni plašāki skatpunkti.

lai nu kā, galvenais darīt to, ko gribas darīt! un var atrast daudz citu iespēju, kur to visu izdarīt, ja nu gadījumā netiec akadēmijā.