manī mīt klišejas, but i fucking love it! to es sevī nekritizēšu nekad, jo es protu viņas izpaust tikai neordinārā veidā. man aizvien ļoti, ļoti patīk viss, kam pievienots gothic leibels, neesmu vēl pazaudējusi sajūsmu par korsetēm, platformenēm, mežģīnēm, lilā krāsu un melnu samtu, aristokrātisku vēsumu un pārspīlētu, mākslīgu traģiskumu. es arī netaisos to palaist vaļā. tomēr, ik reizi, kad pavīdu latvijas oh-so-goth sabiedrībā (un tas nenotiek bieži) es vienmēr izcelos ar TO, ka es tajā nemaz neiederos. nē! neiederos un viss! jo mani īstenībā garlaiko cilvēki, kuri izpaužās tikai ar manis iepriekš minētiem elemeniem, nepievienojot neko no sevis. tomēr man tas viss patīk, tajā ir fantastisks potenciāls. tā nu es radu ārprātīgi intuitīvu un krāsainu/melnu/pelēku mišmaš, kas nav ne gotisks, ne... parasts?, ne klasiski puķaini māksliniecīgs, ne indie, ne modīgs, ne velns vien sazin kas cits, pat ne gluži lolita. es esmu sabīne.