• grupu aktivitātes (mūzikas grupa, Drag grupa, komandas spēles un jebkas cits kur ir vairāki cilvēki kas darbojas kopā) - citi pieprasa lietas (saka - vajag šitā, tā, utt., bet paši nedara, gaida uz "kaut ko"), un gana daudz citi dalībnieki neuzņemas / vai nevar uzņemties atbildību, un es pierodu pie tā, ka man ritenis jāstumj, lai tas vispar ietu uz priekšu. Un sāku to darīt pasīvi, reizēm nevaru atcerēties, ka man jābūt vnk chill uz sitiena, kad kaut kas pats notiek. Diezgan grūti. Te varētu atrunāties, ka jāļauj lietām vnk sabrukt - bet ja sāks brukt, kas pirmais kliegs? Tie pārējie, ka "kaut kā" nav izdevies un "kaut kam" jāsaņemās. Pē, glabt situāciju ir vēl nepatīkamāk, tāpēc neredzu citu veidu kā virzīt, kā vien turpināt stumt.
• individuālās aktivitātes MAN, bet kur ir iesaistīti citi cilvēki, jo lai funkcionētu / ritenis ietu uz priekšu man ir jālūdz palīdzība no ārpuses, principā atkal jālūdz cilvēkiem uzņemties atbildību, un jāstumj ritenis kur tas pats nestumjas
• darbības ar stundentiem, praktikantiem, utt., kur man ir jārāda viņiem kā pašiem stumt to riteni vai jāčeko kad man arī jāpastumj lai nepazustu inerce. Plus ātri jāpamana kad tie stumj nepareizā virzienā, vai stumj šķībi utt. un jādod fīdbacks tā, lai ritenis neapstātos.
• mājās tas pats, bez manas inerces, ritenis nerit, paliek uz vietas, un ja es kaut ko neizdaru līdz galam, vai noticu solījumiem, ka kaut kas tiks izdarīts, tad R tas atliek uz apmēram 3-4 gadiem. Man ir arī jāstumda viņa lietas, jo viņš pats nevar. Tādas lielās, pieaugušo lietas, kā uzturēšanas atļāuja, nodokļi, mēbeļu iegāde, remontdarbi, pieteikšanās darbiem. Plus mājās pilns ar viņu vai tamdēļ mums kopēji nepabeigtiem sīkumiem, un tas mani ļoti nogurdina. Tad vēl jo vairāk gribas būt ārzemēs. Vai arī viņš varētu braukt, un ļaut man būt te vienai kādu nedēļu un lietas sakārot, bet viņš tā nedara, ja vien kāds nestumj.
• personīgie projekti - albums, video, tūres, komikss, video projekcijas, tērpu izveide, sava animācijas īsfilma. Plāni mēdz atlikties uz 5-7 gadiem. ir ļoti daudz nepabeigtas lietas, kas lēnām tiek virzītas. Un tāpēc nevar ne aizmirst tos projektus, ne īsti iesākt jaunus.

pats pēdējais punkts varētu būt tie, kas mēģina mani sakontaktēt, bet tas ko no manis prasa ir prasīts nesaprotami vai bikli, vai komunikācija nav gana tieša, un kombinācijā ar visu citu šo sviestu kas paņem manu uzmanību, es to vienkārši neuztveru līdz galam, vai arī tik ilgi domāju kā atbildēt, ka nekad neatbildu