šājās brīvdienās katru dienu ar mani sazinājās vismaz 2 citi cilvēki par viņu projektiem. esmu nonākusi situācijā, ka vairāk notiek runāšana par, nevis ļaušana man darboties. nu un atkal tas, ka tas notiek brīvdienā. nesaprotu, kāpēc mākslas projektus nevar parrunāt tikai darba dienās, ar izņēmumiem, kad kaut kas ir steidzams, vai tiešām nevar citādāk. vai zemapziņā nosēdies, ka māksla nav darbs?