Lai gan es saprotu, ka nav jēgas runāt par to, kura sāka spēlēt augļus un dārzeņus vai puķes un augus uz skatuves pirmā, šis pīļu dīķis tam visam ir par mazu - un es jūtos spiesta par to runāt, un to vajadzēja darīt jau daudz agrāk.
Jo runa vairs neiet par to, kurš ko darīja pirmais - runa iet par ētiskumu, par to, ka (piem. TV) nesaka publiski ka esi pirmais kas kaut ko tādu ir izdarījis, ja neesi veicis izpēti un nezini droši. Un ja paņem no kāda, pasaki publiski paldies! Citādāk tas kādu negatīvi iespaidos, varbūt beigās pats sevi..

Lai vai kā, for the record, jo man liekas, ka varbūt to ne reizi neesmu pateikusi: puķes bija pirmās, pirms puķēm pusgadu bija arī citi eksperimenti ar šo pašu rīku. Puķes publiski tika izmantotas pagājušā gada pavasarī, bet viena cita māksliniece augļus un dārzeņus publiski sāka spēlēt 6 mēnēšus pēc manas puķu-tehnikas ieraudzīšanas (pieņemu, ka šis vidus periods bija lai apdomātu iespējas, iegādātos, pasūtītu līdzīgu rīku (manējo vairs neražoja, to tikai uzzināju no viņas), izmēģinātu). Šis dīķis ir par mazu, lai divas viena vecuma meitenes, ar līdzīgu audienci, ko tādu aktīvi izmantotu savam skatuves tēlam!
Un tad šī mūziķe sāka saukt to par performanču mākslu (vai tiešām tas atbilst definīcijai?), lai gan man ir aizdomas tas ar ir pilnīgi manā ietekmē, tā pat kā aizņemtais vārdu savienojums "elektro-akustisks" (kuru agrāk vairāk izmantoju, lai raksturotu priekšmetu perkusijas, bet tas žanrs viņai neatbilst), vārdu un teikumu kārtība dažādās preses relīzēs, vai gadījumi, ka viņas uzrakstīti vārdi savā personā ir tie, kurus esmu IRL teikusi, un hashtagi instagramā, kas tiek izmantoti copy-paste stilā, kā arī valstis, uz kurām viņa tagad mērķē, ir tās, kuras viņai parādīju, tas ir, kurās noorganizēju viņai koncertus, kopā ar mani - Anglija, Nīderlande, Vācija, bet publiski nekad netika izteikta pateicība, ka šos pasākumus noorganizēju ar saviem kontaktiem, kuri, pirmkārt, zināja manu skatuves projektu. Mūsu draudzības sākumā mēs nemaz nebijām tik atšķirīgas, mēs abas mēģinājām izbīdīt kaut ko jaunu, kā solo mākslinieces - tikai pa to pusotru gadu, kamēr es daļu savus spēkus esmu ielikusi viņas projektā, es domāju un ticēju, ka sadarbosimies ētiski.

Es varētu turpināt: pirmo reizi, kad viņa tiešām kā skatītājs redzēja grupu, kurā spēlēju, nākamajās divās nedēļās uzsāka savu grupas projektu. Pirmo reizi, kad izdzirdēja par mana mūzikas video tapšanu, iztaujāja visu par iesaistītajām personām, sakot, ka tā arī vēlās (ir vēlējusies). Pirmo reizi, kad redzēja manus kreklus, iztaujāja visu par tiem, un, protams, es devu padomus, kā šīs lietas īstenot. Par laimi šie trīs iedvesmas punkti vēl nav veiksmīgi atdarinātii. Tas liek baidīties, ka man ir jāfiltrē, ko es šim cilvēkam rādu. Turklāt, tagad visur kur ar šo mūziķi esmu iesaistījusies, man tagad ir sliktas sajūtas par izdarīto, un jāsaka - kāpēc es vispār palīdzēju?


Bet vēl pirms tam, atceros izstādi centrāltirgū 2014.gadā, kur Dirty Deal Audio bija instalācija ar ķirbjiem un kāpostiem, tiem varēja sist ar vālītēm un no tumbām nāca elektroniskas perkusijas, laikam midi perkusijas. Tas ir tehniski nedaudz citādāks princips dārzeņu spēlēšanā, bet rezultāts ir ļoti līdzīgs tai midi dārzeņu spēlēšanai.