bioluminiscence

Pārbaudu, vai autobusa zaļajā iekšgaismā arī neredz vēnas.
Nu, ja ļoti vajadzētu introvenozēties VTU līdzeklī, varbūt. varbūt.

Cik savāda nakts. Kaut kas šķiet citādāk.
Labi citādāk.

Drīz pēc pamošanās, pēc suņa un sevis pabarošanas ar auzu putru, jūtu, ka nepieciešams pagulēt uz grīdas. No šavāsanas skatos uz saules ilustrāciju, pirmo reizi nodomājot, ka lustras cenšas tai līdzināties. Vakardien pašā vakarā pēc divu dienu hardcora ar grāmatu tirgošanu, viss šķita skaidrāks, bez neiestrēgšanas emocijās uztverams. Manas pārpūles ir neuzticēšanās, ka viss notiek uz labu. Skatoties tumsā aiz loga viss bez vārdiem atraisījās un tapa redzams. Šodienai nolēmu nedarīt ierasto un atkal mēģināt ļauties, no grāmatu tirgotāja pārmesties uz lasītāju.
Tādēļ praktiski var teikt, ka es paredzēju, ka lāpstiņā šodien būs krampis no visas pasaules nešanas un man nāksies pavadīt dienu guļus, lai atcerētos, ka pasaule nes mani.

Vislielāko patriotismu es jūtu tad, kad autobusu šoferi viens otram pamāj, braucot garām.

Pildītās pankūkas bija gatavas mazliet pēc pusnakts. Viņa sēdēja uz grīdas, un es jutu satraukumu par to, vai viņa neapsaldēs nieres. Piedāvāju meditāciju spilvenu. Apskāviens pusceļā bija patīkami neveikls.
Es gribu tik lēni, cik vien iespējams. Es aizvien iekšā esmu ļoti saplēsts un aizmirsis, ka esmu vesels. Jo viens leitest posts lasījiens pēc daudzām dienām un es sāku raudāt, piemirsis, ka esmu autoostā. kas gan ir pieclapīte nelaimē, jaunas spējas neslēpt savainojumus.

Robežnieka balss tramvajā pateica, ka nākamā pietura ir.
Vien nav zināms, kāda.

Īstenojot ikdienas solījumu, es skaidrāk sajutu momentus, notikumu reakcijas, kurās trūkst apzinātības un līdz ar to - autentiskuma. Rīta pusē, necik ilgi pēc pamošanās, es uzrakstīju komentāru viņas postam. Ir sarežģīti pateikt, kādēļ tā. Es nezinu, vai tam ir jaunas atbildes. Izņemot to, ka grūti ir atlaist, aizmirst, un kolīdz sajūtu, ka retāk domāju, man kļūst bail, jo tas nozīmē, ka var aizmirst arī mani.

Arvien ir grūti noticēt, ka izvēlējās mani aizmirst.
Tas ir viņu zaudējums. Man šķiet, es nepazīstu nevienu citu, ar kuru es, ja es nebūtu es, gribētu būt kopā vairāk kopā kā ar sevi.