bioluminiscence

Nometnes otrā diena. Četrus bērnus no rīta un vakarā vedu uz Salaspili. G. patīk rāpties pa vilciena stieņiem un karāties tajos kā pērtiķim. L. deva man spēlēt kaut kādu lecoša kubika spēli, kas līdzinās chroma lecošajam dinozauram, ļoti neprasmīgi to veicu. Katru vakaru mēs iekāpjam pirmajā vagonā un, kad vilciens uzņem ātrumu, ejam uz pēdējo vagonu, sakabes vietās dzelžiem kustoties no augšas uz leju. Un tā mēs ejam pa vagoniem, kamēr cilvēki noskatās uz mani tā, it kā es staidzinātu skaistus suņus.
Es nemāku aizliegt, ja nejūtu iemeslu, neredzu, kam tas kaitētu. Lai gan ķerenēs jūtu pīpēšanas stāžu, es esmu tikai smēķējošs bērns.

Šovakar nolēmu, ka rītdien par lamāšanos (pidarošanās, dauņošanās etc.) un fiziskiem aizskārumiem, piemērošu apzinātības sodu: zīmēt 100 sirsniņas.
Love is the answer, lil bitches.

Piezvanīju diviem nepazīstamiem cilvēkiem, lai mēģinātu pārdot lieku ledusskapi tb pierunātu intervijām.
Tas nav introverta sapnis, bet palīdzēja atgādinājums par to, ka visi tāpat nomirsim.
Abi piekrita, hell yea.

Es šodien iegriezu pirkstā, izlietoju kādus 25 mm no kartupeļu garšvielas burkas, plēsu enciklopēdiju, lai lietotu lapas kā logu pakulas, izspiedu pumpu padibenē, stāvēju uz palodzes ar līmlenti rokās un, cerams, biedēju koncerta gaidītājus, kas sastājušies rindā līdz pat mārtiņa beķerejai, pārnesu milzu ķirbi no a uz b un tad a, izdomāju nodarbību bērnu nometnei par emocijām, uzrakstīju brīdinošu uzrakstu ‘Cidonijas!’ uz sulas maisa (jāuzzīmē miroņgalva), sazinājos ar māsu, formēju paku kodus omnivā, noskatījos piecas (drusku meloju) seinfelda sērijas, nosaucu Hariju par klimpu, paskatījos raselu brendu, nenopirku majonēzi rimi un uzzināju, ka dkorejā ir fiziskas tinder vietas.

Nu vairs paliek tikai braukšana uz Ilgezeem un iešanu uz geju klubu.

(pasts, iedodu lapeli par saņemto sūtījumu)
Pastniece: sūtījums ir K.J.
Es: jā. (pauze). Parādīt pasi?
Pastniece: jūs esat K.J.?
Es: jā.
Pastniece: ā.. (apjūk) neatpazinu.
Es: nekas, es arī jūs nepazīstu.

#vīrietisbetnē

Es esmu es, šodien: laimīgs.


Es nebeigšu mācīties neaizmirst, ka esmu es arī tad, kad laime aiziet antonīmā.
Līdz iemācīšos.

Kad tu ieraksti ierakstu fb kā cibā, un māte tev zvana, lai noskaidrotu detaļas.
Ciba 1, fb 0.

No rīta apsēžos pie datora. Domājot sazināties ar vēl desmitiem grāmatu atdevēju un saplānot nedēļu, lai iekļautu tajā neapgānītas brīvdienas, Harijs sāk tvercināt savu dipsiju man gar seju. Tajos 10^2 cm starp galdu un mani, viņš kā tetra lielmeistars ietilpina sevi.
Tad es sapratu, ka brīvdiena, kuru ieplānotu kaut kad, varētu notikt šodien.

Darbs ir slikts ieradums. Es eju ārā.

Ja kāds vēlas rītdien no rīta darīt nereliģiskus dieva darbus, dodiet ziņu. Taisīsim Rīgu atkal lielisku.