bioluminiscence

Domājams, es esmu viens no vienīgajiem cilvēkiem, kas Rūjienas maximā pērk choice tabaku. Ik reiz atkārtojas viens un tas pats scenārijs: man lūdzu choice tinamo tabaku, vienalga, kuru ciparu. (atver tabakas skapīti). Mums ir tikai winstons un ld. (nekustos, nogaidu, līdz viņa paskatīsies dziļāk, jūtos kā cilvēks no nākotnes, zinot tālāko notikuma attīstību un, lai aizpildītu meklēšanas laiku, saku..) Gandrīz visi choice ir tādā brūnā iepakojumā.. (paceļ brūno paciņu) Ā, šo te?

Pirms miega saņemu ziņu ar ‘paldies, ka piedzimi’ un bildi ar sevi, turot rokās 30. jubilejas burkānkūku. Paldies, ka es turpinot priecēt ik gadu. Un nav pat mana dzimšanas diena.
Mana pērnā dzimene esot bijusi viena no jaukākajām dienām. Piekrītu.

Tagad, kad esmu palaidusi grāmatā guļošo (ne mirušo) mārīti naudas koka kokā, jāsagaidai līdz K. Jr. iemigs. Pirms iekāpšanas gultā viņš bezkaislīgi norādīja, kurā punktā zem spilvena nolicis izkritušo zobu tb to, kur būtu liekama nauda par šo ķermeņa daļu. Droši vien ap šo laiku zobu feja jau ir savākusi savu aušvices starter pack.

Pag, man tak ir jāpaņem zobs, ne jāatstāj tas un jānoliek blakus nauda?

Ķemmēju matus Ventspils mītnē. Pienāk K., labi paskatās uz mani uz saka: tu izskaties pēc Elvisa Preslija.

Virtuvē zem laternas ēdu viņas salātus.
Ne tādēļ, ka gribas ēst, bet lai būtu tuvāk.

Sēžu un domāju, kas te sapuzlējies aplami.
Pareizi, es esmu 'cīnīties par' nevis pret.

badā balstīti risinājumi
tb
dabā balstīti risinājumi

Viņa pagatavoja man rasolu.
Pēc tam bija tā, kā tajā šodienas instagrama memē: ‘when you got triggered, but identified the root, skillfully applied empathy, took ownership and gleaned the lesson. That was a good day.’
Dienas beigās es iešu gulēt ar domu, ka viņa pagatavoja man rasolu.

Un pateicīgām, rāmi laimīgām (dažām) asarām.

Pieķeru sevi domājam par savu personisko pērnā gada apskatu. Par to, vai mēģināt uzskaitīt paveikto un padarīt laiku attaisnotu, panākumu un izaugsmes pilnu.
Lielu daļu no gada, kura kalendārs jau izmests, es neatceros. Neskaitāmās rutīnas atkārtojās un saplūda vienā. Jā, es pabeidzu skolu un turpināju to. Es izmēģināju daudz ko jaunu un mana ikdienas vide ievērojami mainījās. Es darīju tos mazos soļus, lai sapņus padarītu par nomodu, tur bija tas viss. Mazāk manāms daudziem palika tas, ka vēlreiz izdzīvoju pagātnes pieredzes, kurās ieķēros kā mušpapīrā. Kurās mēnešiem ilgi atkārtojās solis uz priekšu un soļi atpakaļ, kurus es pacietīgi šķetināju, izgāzos un salikos atkal kopā. Neskaitāmas meditāciju stundas un bezmērķa pastaigas. Zaķusalas tālais gals ar saviem lauku upju krastiem. Visa milzīgā vienatne ar sevi, kurā es galu galā nokļuvu kaut kur. Ārpus savas pagātnes novilktā elektriskā gana. Un man šķiet, ka es pabeidzu šo mācību, kuras izskaņā jutu neizmērojamas dusmas uz visumu, visu. Es tiku ārā no sava matrixa ar vienīgo karoti, kura eksistē. Dusmas nomainīja atbildes un atnāca jauna laime, kuru necerēju tik drīz sastapt.

Viņa teica, ka es nokavēšu jauno gadu, un es nokavēju. Visas mazās tradīcijas aizvietojot ar to, kas tas patiešām ir. Laika turpinājums bez robežšķirtnes.
Šampanietis palika neatvērts un atskaite nenotikusi. Viņa smaidīja, un laiks ar laimi plecos turpināja iet.