bioluminiscence

Vakarpusē virtuvē parunājām par apbedīšanas normatīvajiem aktiem.
Dalījos ar savu kapsarga asistentes pieredzi, atziņām no pētījumiem par kapu sveču atkritumiem un kapsētu miesradīto piesārņojumu.

L. parādīja Ritus firmas vizītkarti. Kā mazs kapakmenīts.

Pērkot tulpes ziedu veikalā un jūtot kā saldētā wakame mugursomā izstaro aukstumu, stāstu ārzemniekam, kāpēc latviešiem dāvināt ziedus nepāra skaitā.

Ārā ir pirmslietus.

Techno, mama.
Māte bērnus sit, bet grīdu slauka glaudošām kustībām.

Putenis netraucēja domāt, ka ir jau vasara.
Pamostoties domāju, vai tiešām karš. Drīzāk nošķita agrs atkritumu izvedēju uzlidojums.

Ejot uz tualeti, E. strauji atvēra istabas durvis un teica, ka viņai bail iet ārā.

Vakardien, skatoties Mātes pienu gandrīz tukšajā zālē ar K., atcerējos par savu jaunās vēstures foto ideju. Pirms tam nebiju sev jautājusi, vai no morāles viedokļa to drīkstu. Domāju.. ka jā, ja atrastu cilvēkus, kuri tam piekrīt.
Bet, kad es vēl to īstenošu? Es esmu fotogrāfs ar mazo burtu, un man nav neviena tāda pāra kontaktu.

Mātes pienam neizdevās pilnībā paslēpt labu literāru veikumu. Pašvaki, latviski, bet pārdomas radoši.

Likteņa līdumnieki is an umbrella term for latvian movies with lots of soviet/post-soviet trauma, death, hopeless grey landscapes and unearnable luck.

Its science.
Jo ilgākas atvadas, jo drīzāk gaidāma nākamā tikšanās reize.