bioluminiscence - Post a comment

Pēc spēcīgām dusmām uz visumu un nesapratnes, es attapos zobārsta krēslā. Divas sejas pārliekušās pār mani, gādīgi, raizīgi. Dara visu, lai man būtu labāk. Man piepeši kļuva ērti, mierīgi.. Skatījos uz seju un gaismas kombināciju virs sevis, un jutu sākam nākt miegu. Uz mirkli apsvēru, kāpēc neļauties, ja ne attēla domās ar urbi, kas piepeši iegrauzīsies vaigā vai citās gļotādās.
Es joprojām nezinu kādēļ, bet par mani gādā.