(no subject)
« previous entry | next entry »
Feb. 28th, 2022 | 09:15 pm
The Magical therapy tour, kā dziedātu bītli.
Diena terapijās. Man šķiet, ka šodienā ir ietilpis gaismas gads. Es gribu neaizmirst, paturēt šodien iegūto.
Bija grūti iesākt, sākt stāstīt par to terapijas sākumā. Viņa juta to, uzvedinot mani pakāpeniski, no draugiem un globalitātes līdz ik pa laikam iestarpinot jautājumus 'bet kādas ir tavas sajūtas, kas notiek tevī.. Balss mazliet aizlūza, ķērās, bet tas nebija svarīgi, tāpat kā šis ievads.
Vingrinājumā ar mantām, lietām, viņa lūdza atlasīt lietas, kas man attiecībās saistās ar viņu un kas ar mani. Saules dzeltena sega, maza lādīte, lācītis un krāsainu lenšu pušķis. Izvietojumā uz grīdas, sega un lentes pārklājas, lādīte un lācis attāli viens no otra. Vieglums, skaistums vietās, kur pārklājas sega un lentes; rotaļība, draiskums, joki, vieglie stāsti. Lādīte kā viņas neziņas, sevis meklējumi, pieredzes, ko nezinu, kaut kas ko viņa patur pie sevis, kad saka, bet neatklāj. Lācītis, sākotnēji pat nepiefiksēju, bet noliku to guļam uz sāna.. tās ir manas nepiepildītās vajadzības, tas, pēc kā ilgojos, bet ko nesaņemu. Tā nav tikai jūtu abpusējība, tas ir vēl kas cits; dziļāka interese, refleksijas. Tad viņa man vaicā, kāda kustība man asociējas ar viņu. Tās bija plūstošas pieskāriena kustības ar rokām.. vēlme sniegt maigumu, atbalstu, drošību. Manas kustības attiecību kontekstā.. apskāvu savus plecus, glāstīju savas rokas, pietrūkumi.
Pēc mantu pārkārtošanas, visas figūras nolieku aplī. Lācis apsēžas ar seju pret lādīti. Viss ir vienlīdzīgās pozīcijās, apzinoties visa saistību, jēgu, radot jaunas atklātības katrai par sevi. Viss savstarpēji sadarbojas, lai ļoti plašā nozīmē radītu. Kustība tam ir sūfijiska apļošana. Plašums, vieta, brīvība, sevis paušana, patiesība. Bezbailes ieskatīties patiesībā.
Varbūt vajadzēja nofotografēt.
Diena terapijās. Man šķiet, ka šodienā ir ietilpis gaismas gads. Es gribu neaizmirst, paturēt šodien iegūto.
Bija grūti iesākt, sākt stāstīt par to terapijas sākumā. Viņa juta to, uzvedinot mani pakāpeniski, no draugiem un globalitātes līdz ik pa laikam iestarpinot jautājumus 'bet kādas ir tavas sajūtas, kas notiek tevī.. Balss mazliet aizlūza, ķērās, bet tas nebija svarīgi, tāpat kā šis ievads.
Vingrinājumā ar mantām, lietām, viņa lūdza atlasīt lietas, kas man attiecībās saistās ar viņu un kas ar mani. Saules dzeltena sega, maza lādīte, lācītis un krāsainu lenšu pušķis. Izvietojumā uz grīdas, sega un lentes pārklājas, lādīte un lācis attāli viens no otra. Vieglums, skaistums vietās, kur pārklājas sega un lentes; rotaļība, draiskums, joki, vieglie stāsti. Lādīte kā viņas neziņas, sevis meklējumi, pieredzes, ko nezinu, kaut kas ko viņa patur pie sevis, kad saka, bet neatklāj. Lācītis, sākotnēji pat nepiefiksēju, bet noliku to guļam uz sāna.. tās ir manas nepiepildītās vajadzības, tas, pēc kā ilgojos, bet ko nesaņemu. Tā nav tikai jūtu abpusējība, tas ir vēl kas cits; dziļāka interese, refleksijas. Tad viņa man vaicā, kāda kustība man asociējas ar viņu. Tās bija plūstošas pieskāriena kustības ar rokām.. vēlme sniegt maigumu, atbalstu, drošību. Manas kustības attiecību kontekstā.. apskāvu savus plecus, glāstīju savas rokas, pietrūkumi.
Pēc mantu pārkārtošanas, visas figūras nolieku aplī. Lācis apsēžas ar seju pret lādīti. Viss ir vienlīdzīgās pozīcijās, apzinoties visa saistību, jēgu, radot jaunas atklātības katrai par sevi. Viss savstarpēji sadarbojas, lai ļoti plašā nozīmē radītu. Kustība tam ir sūfijiska apļošana. Plašums, vieta, brīvība, sevis paušana, patiesība. Bezbailes ieskatīties patiesībā.
Varbūt vajadzēja nofotografēt.