bioluminiscence - Post a comment

Gribas runāt, runāt un runāt par to. Izrunāt to no sevis, izrakstīt, noskaldīt pagali pa skaliņam. Izrunāt sajūtu, kuru zināms, ka jāizdzīvo sevī, kā iesprostotu liesmu kapu sveces futrālī. Vakarā, kad visi skaidrojumi un apakšpunti ir atķeksētu, paliek tikai sajūta. Plika un izbēdājama. Lēna kā ekosistēma. Un tā katru reizi kā Hēgam šķiet, ka varbūt viņi derēja.
Vai vēl trakāk, posthēgismā varētu teikt, ka derēja tikai vienreiz, un otrreiz tā vairs nebūs. Labi, ka neesmu eksistenciālisma fanu klubā.