(no subject)

« previous entry | next entry »
Aug. 24th, 2021 | 11:39 pm

Viņa mēdz jautāt, kapēc. Kāpēc viņa. Kāpēc es nemeklēju kādu, kurš ir atrisinājis vairāk vienādojumu savā ikdienā un var nākt pie manis ar atbilžu lapu rezultātu salīdzināšanai. Es zināju, ka ir atbilde. Kastīte maisā. Un es mīlu tevi ir tikai daļa no tā, protams, liela, bet par visu neizsakāmo ar laikus rodas kas bilstams.
Jo man šķiet, ka es redzu tevi. Aiz skatieniem, kad aizdomājoties un veroties sāņus pārnāc no kādas ikdienas. Kad stāsti man dzīvi, bet atbildei es tikai smaidu, ir kā jau atrastos aiz tās. Kad skaties manās varavīksnēs caur tik nesimetriski skaistiem un stipriem plakstiņiem, ka man šķiet, ka esmu nonākusi zeltaini zaļās zemūdens bildēs. Tas, ko es redzu, aizslauka visu nepabeigto tāpat kā pazūd puteklis bezvēja dienās.

Link | + | Add to Memories


Comments {0}