bioluminiscence -

Domās aizvadītas neskaitāmas stundas. Tāda veida domās, kuras mēdz dēvēt par kalnu upēm. Ir grūti saprast, kur ir to sākums, vēl grūtāk saprast to secību, kas veidotu kādu stāstu. Šis nav tīrradnis, tās nav izkristalizētas domas ar kaudzītēs saliktiem saistītiem pamatojumiem, tikai robusti izteiktas sajūtas.
Sākās ar to, ko es pati saprotu ar 'unikālu intimitāti'. Kas ir tās lietas, kuras izpaustu to attiecībās? Tas nav tikai sekss, bet var būt arī sekss. Tas ir paildzināts skatiens, vērojot aizejam caur durvju spraugu, tā ir visa miriāde spontāno pieskārienu. Tā ir neracionāla vēlme nakts vidū apgulties blakus un sadoties rokās. Tās ir gādīgas rūpes vajadzīgajos brīžos. Vēlme uzaicināt uz deju, atdarinot labāko no zaļumballēs redzētā. Unisonā sagājuši smiekli, un gāzu 'mazuļa' noklausīšanās, piespiežot ausi pie vēdera. Tas ir skūpsts. Utt. līdz iztēles malai.
Domāju, ka to visu varētu saukt arī par vienu no mīlestības šķautnēm. Bet šovakar to nejutu.. jutu vēlmi to paust, bet nejutu, ka tas būtu gaidīti. Un tas manī raisīja bezmiegu. Jo nejutos līdz galam vēlami vai vēlami ierobežotā izpausmju apmērā. Atdalīti, kā mantas ledusskapja atvilktnē. Šis nav tīrradnis. Man tikai ir skumji, un kalnu upē ir grūti apstāties, lai izkāptu un saprastu, kur atrodies. Bet ir pamatotas cerības, ka lejtecē gaidīs lēns krasts.
Šorīt, apstiprinot nakts aizdomas, nāk jaunas domas un apdomas. Jo šis viss man šķiet kaut kur redzēts, bijis.. Jā, trigers, ka pakāpeniski, bet stabili kļūstu par draugu. Ka aizvien mazāk jūtu tās lietas, kuras pieder kaut kam no unikālās intimitātes. Un šī pāreja ir ļoti krasa, strauja un te loma ir arī atgriešanās momentam Rīgā, jo es ieraudzīju, ka straujums ir bijis vēl lielāks. Te aizdomājos arī par to, vai I. jutās līdzīgi, kad teica, ka pietrūkst verbālu apliecinājumu mīlestībai. Ja tā.. tad pēc šādas nakts manī ir radusies dziļa empātija un izpratne, ka to ir nepieciešams ko mainīt.