(no subject)
Dec. 17th, 2018 | 01:32 am
From:: pirmslietus
Es protu raudāt un mīlēties ar sevi, neizdvešot neko, ko kāds spētu dzirdēt. Reizēm glaudīt sev pieri līdz iemiegu. Es varu dzīvot bez seksa līdz Latvijas divsimtgadei, bet ne ar ilgu nespēju apklusināt domas. Reizēm es ilgojos kaut ikdienā būtu kāds, kas redzētu cauri, reizēm es pati esmu viss. Publiski uzstājoties ir grūti pakustināt ekstremitātes, dažkārt arī likt beigt tām viegli trīcēt, reizē neplānoti citējot vējiem līdzi un likt smieties vismaz pāris reizes. Nenoteiktas nomiršanas iespējas šķiet kā nobēdzināti saldumi, bet sevis īstenošana tomēr mazliet vairāk. Viņa saka, ka nav gulējusi ar kādu jau trīs mēnešus un to ir grūti izturēt, es pasmaidu nenoteiktu nu jā un atgriežos izejas punktā. Kopumā kļūst tuvāk, patiesāk.