(no subject)
Oct. 1st, 2017 | 11:05 pm
From:: pirmslietus
Stāvot tramvaja pieturā, paskatos uz visapkārtējo un dodos prom. Domāju, cik viegli var sākt nedzirdēt sirēnas. 6 km līdz. Parka zāliens tik gluds, ka salst kājas no līdzenuma. Dobēs mazāk iedvesmas, nekā koku ielenktās mājas dārzā pretī kopmītnēm.
Runāju ar sevi. Atsāku runāt ar sevi. Par cilvēkiem, draudzīgiem, tāliem. Par līdzīgo meiteni un apņemšanos beigt uz viņu skatīties. Kādurīt skolā viņa ieradās ar draugu (galvā maika ar uzrakstu 'pamet viņu'), neliegšos, ka īslaicīgi skumji. Par to, kāpēc es nesaņēmu ziņu. Nojaušu.
Un tad es sapratu, kādēļ it visur mani lūdz uzrādīt pasi. Reizēm kārdinājums iet uz vīriešu tualeti, tāpat vien. Vai, ja precīzāk, kā reizēs, kad celiņa vietā izvēlos lekt pāri dobēm. Vai uz to pusi.
Laura nesmēķē, bet atsūta īsziņu, vai nevēlos iziet ārā uzsmēķet ar viņu. Citkārt es nepajautātu vai, polsterējot klusuma, gvelztu kaut ko par mācībām. Šoreiz paskatos viņā, un jautāju, par ko jūs sastrīdējāties. Ar mudinošiem jautājumiem, klusējot klausos.
Šovakar (man šķiet) citādāk nekā citkārt, negribēju, lai d. iet prom. Pat tad, ja atvadas vienmēr melo, negribējās. Smēķējot un neredzot ozolus, prātoju, vai pateicu ko aizbiedējošu, burtiski pēc sekundes izdzēšot domu no prāta.
Runāju ar sevi. Atsāku runāt ar sevi. Par cilvēkiem, draudzīgiem, tāliem. Par līdzīgo meiteni un apņemšanos beigt uz viņu skatīties. Kādurīt skolā viņa ieradās ar draugu (galvā maika ar uzrakstu 'pamet viņu'), neliegšos, ka īslaicīgi skumji. Par to, kāpēc es nesaņēmu ziņu. Nojaušu.
Un tad es sapratu, kādēļ it visur mani lūdz uzrādīt pasi. Reizēm kārdinājums iet uz vīriešu tualeti, tāpat vien. Vai, ja precīzāk, kā reizēs, kad celiņa vietā izvēlos lekt pāri dobēm. Vai uz to pusi.
Laura nesmēķē, bet atsūta īsziņu, vai nevēlos iziet ārā uzsmēķet ar viņu. Citkārt es nepajautātu vai, polsterējot klusuma, gvelztu kaut ko par mācībām. Šoreiz paskatos viņā, un jautāju, par ko jūs sastrīdējāties. Ar mudinošiem jautājumiem, klusējot klausos.
Šovakar (man šķiet) citādāk nekā citkārt, negribēju, lai d. iet prom. Pat tad, ja atvadas vienmēr melo, negribējās. Smēķējot un neredzot ozolus, prātoju, vai pateicu ko aizbiedējošu, burtiski pēc sekundes izdzēšot domu no prāta.