(no subject)
Aug. 7th, 2017 | 08:50 pm
From:: pirmslietus
Māte paskatās uz mani un saka: Karīn, kas ir; esi bēdīga visu laiku.
Nedaudz pārsteigti paskatos, un pēc īsas pauzes saku: nē, neesmu. Jautājums viņai vairs nav aktuāls, bet es turpinu skatīties uz viņas pakausi, it kā saruna nebūtu beigusies.
Es tikai neizrādu prieku tik ļoti. Vai arī seja bija palikusi viena, kamēr aizgāju uz domām.
Un viņa grib, lai viņas seja vienmēr nebūtu tik bēdīga.
Bet paldies, ka pateici.
Es gribu acis turēt vaļā platāk, es gribu, lai mugura biežāk būtu taisna, kad daru un nedaru, es gribu skatīties, nevis just fonu, es gribu būt šeit, ne nekurienē, es gribu neaizmirst, kas jānopērk veikalā.
Nedaudz pārsteigti paskatos, un pēc īsas pauzes saku: nē, neesmu. Jautājums viņai vairs nav aktuāls, bet es turpinu skatīties uz viņas pakausi, it kā saruna nebūtu beigusies.
Es tikai neizrādu prieku tik ļoti. Vai arī seja bija palikusi viena, kamēr aizgāju uz domām.
Un viņa grib, lai viņas seja vienmēr nebūtu tik bēdīga.
Bet paldies, ka pateici.
Es gribu acis turēt vaļā platāk, es gribu, lai mugura biežāk būtu taisna, kad daru un nedaru, es gribu skatīties, nevis just fonu, es gribu būt šeit, ne nekurienē, es gribu neaizmirst, kas jānopērk veikalā.