bioluminiscence -

Pēc pamošanās apturēju plaukstu, sniedzoties pēc telefona. Centiens sākt dienu citādi. Pārveidoju haotiskās domas uzmundrinājumā, cenšos, bet vietām vēl šņāc. Valstos snaudā un neatrodu, nejūtu iemeslus celties. Mazās neveiksmes ik uz soļa sapūdē centienus. Pāri paliek kluss es, bez jēgas spēka guļot pie smilškastes, cenšoties, ja ne atsaukties, tad vismaz būt blakus Kārļa dzīvespriekam. Arvien zemāk un zemāk skan vibrācijas, bezspēks un miega gaidas. Ehh. Kaut kur taču tam jāsāk beigties.

Lēni lasu liepziedus, kad no koka nokrīt sīlis. Noskurinās, paskatās apkārt un aizlido uz tuvu zaru. Viņam tā bezbailīgi sēžot, jūtos klusa kā koks.

Kapusvētkos stāvlaukumā stāv vīrietis. Uz pleca uzlikts krusts; smēķē ar sievu (drošvien). It kā tikko būtu iznākuši no depo ar jauniegādātām aizkaru stangām.