(no subject)

« previous entry | next entry »
Jun. 30th, 2017 | 08:46 pm

Reizēm es nesaprotu, ko viņš saka. Tā nenotiek bieži, tomēr gadās. Reizēm viņš notic, ka sapratu, bet citreiz atšifrē mani un raudot aizskrien vai mētā rotaļlietas. Varbūt tad viņš jūtas tā, it kā neviens viņu nesaprastu.
Kādā vakarā viņš vēlas iet gulēt ar lietus mēteli mugurā. A. to vairākkārt novelk un izskaidro, ka tajā viņam būs karsti vai dusmīgi izkliedz dažādus 'nē!', kad pacietības pietrūkst. Kad A. iziet, Kārlis atkal to uzvelk un paslēpjas zem segas. Saku viņam, lai viņš cenšas nekustēties, citādi čaukstoņa viņu nodos. Pārāk labi atceros reizi, kad bērnībā vēlējos iet gulēt peldkostīmā, bet neļāva.
Skatamies klipu ar lidojošu cilvēku. Prasu Kārlim, vai viņš ir lidojis. Atbildes tulkojums būtu: katru nakti sapņos. Ticu viņam uz vārda.
Citeiz mēs skatamies un viens otru saucam skatīties notikumus debesīs, saules, zvaigznes, varavīksnes, mēnešus un tumšos pērkona mākoņus.
Bet dažreiz es apbrīnoju, kā viņš ar ķermeni pieslēdzas kādai skanošai mūzikai un pārtulko to kustībās, kādas jūt. Tad es domāju, vai arī viņš ies 'garo un grūto apkārtceļu', pieaugot aizmirsīs vai sāks just kaunu par tādu dejošanu vai tomēr tas saglabāsies, kaut vai vienatnē nepārstās zināt, cik labi ir tā dejot.

Link | + | Add to Memories


Comments {0}