(no subject)
Feb. 28th, 2022 | 11:55 am
Žēl, ka nekad nevar kļūt par vecu sirdssāpēm. Ar laiku tikai var nākt klāt fiziskas sirds problēmas.
Balansējot starp stāvokli, cik ļoti man vajadzētu distractoties ar tagadni un cik daudz ļauties. Abi stāvokļi mijas. Ļaujos, līdz pazūdu visos naratīvos. Ateju ar elpām un skatiena ķeršanos pie priekšmetiem vai kas nu notiek ikdienā. Šķiet, ka te vēl ir tik daudz traumu.. varbūt domas par pilnīgumu tikai tad, kad būšu kopā. Vēl tie brīži, kad varbūt jūtu attālināšanos un manis nomaiņu ar citiem cilvēkiem. Viss dursta kā mazas adatiņas. Es zinu, protams, zinu, ka aiziet tie, kam jāaiziet, es zinu, ka viss sākas ar sevi, pamatiem sevî. Es zinu.. bet šobrīd es esmu tur, kur esmu. Rakstot par daudz, daloties ar savu haosu daudz un daudzviet noteikti nevietā, sāpot bez nojēgas, raudot un izolējoties. Man joprojām patīk saule, skatos uz tām darbiem, bet jēziņ. Cik daudz vienas dzīves laikā var sāpēt, cik daudz, šis jau ir drusku par nekaunīgu.
Balansējot starp stāvokli, cik ļoti man vajadzētu distractoties ar tagadni un cik daudz ļauties. Abi stāvokļi mijas. Ļaujos, līdz pazūdu visos naratīvos. Ateju ar elpām un skatiena ķeršanos pie priekšmetiem vai kas nu notiek ikdienā. Šķiet, ka te vēl ir tik daudz traumu.. varbūt domas par pilnīgumu tikai tad, kad būšu kopā. Vēl tie brīži, kad varbūt jūtu attālināšanos un manis nomaiņu ar citiem cilvēkiem. Viss dursta kā mazas adatiņas. Es zinu, protams, zinu, ka aiziet tie, kam jāaiziet, es zinu, ka viss sākas ar sevi, pamatiem sevî. Es zinu.. bet šobrīd es esmu tur, kur esmu. Rakstot par daudz, daloties ar savu haosu daudz un daudzviet noteikti nevietā, sāpot bez nojēgas, raudot un izolējoties. Man joprojām patīk saule, skatos uz tām darbiem, bet jēziņ. Cik daudz vienas dzīves laikā var sāpēt, cik daudz, šis jau ir drusku par nekaunīgu.
Link | + | Add to Memories
(no subject)
Feb. 28th, 2022 | 09:15 pm
The Magical therapy tour, kā dziedātu bītli.
Diena terapijās. Man šķiet, ka šodienā ir ietilpis gaismas gads. Es gribu neaizmirst, paturēt šodien iegūto.
Bija grūti iesākt, sākt stāstīt par to terapijas sākumā. Viņa juta to, uzvedinot mani pakāpeniski, no draugiem un globalitātes līdz ik pa laikam iestarpinot jautājumus 'bet kādas ir tavas sajūtas, kas notiek tevī.. Balss mazliet aizlūza, ķērās, bet tas nebija svarīgi, tāpat kā šis ievads.
Vingrinājumā ar mantām, lietām, viņa lūdza atlasīt lietas, kas man attiecībās saistās ar viņu un kas ar mani. Saules dzeltena sega, maza lādīte, lācītis un krāsainu lenšu pušķis. Izvietojumā uz grīdas, sega un lentes pārklājas, lādīte un lācis attāli viens no otra. Vieglums, skaistums vietās, kur pārklājas sega un lentes; rotaļība, draiskums, joki, vieglie stāsti. Lādīte kā viņas neziņas, sevis meklējumi, pieredzes, ko nezinu, kaut kas ko viņa patur pie sevis, kad saka, bet neatklāj. Lācītis, sākotnēji pat nepiefiksēju, bet noliku to guļam uz sāna.. tās ir manas nepiepildītās vajadzības, tas, pēc kā ilgojos, bet ko nesaņemu. Tā nav tikai jūtu abpusējība, tas ir vēl kas cits; dziļāka interese, refleksijas. Tad viņa man vaicā, kāda kustība man asociējas ar viņu. Tās bija plūstošas pieskāriena kustības ar rokām.. vēlme sniegt maigumu, atbalstu, drošību. Manas kustības attiecību kontekstā.. apskāvu savus plecus, glāstīju savas rokas, pietrūkumi.
Pēc mantu pārkārtošanas, visas figūras nolieku aplī. Lācis apsēžas ar seju pret lādīti. Viss ir vienlīdzīgās pozīcijās, apzinoties visa saistību, jēgu, radot jaunas atklātības katrai par sevi. Viss savstarpēji sadarbojas, lai ļoti plašā nozīmē radītu. Kustība tam ir sūfijiska apļošana. Plašums, vieta, brīvība, sevis paušana, patiesība. Bezbailes ieskatīties patiesībā.
Varbūt vajadzēja nofotografēt.
Diena terapijās. Man šķiet, ka šodienā ir ietilpis gaismas gads. Es gribu neaizmirst, paturēt šodien iegūto.
Bija grūti iesākt, sākt stāstīt par to terapijas sākumā. Viņa juta to, uzvedinot mani pakāpeniski, no draugiem un globalitātes līdz ik pa laikam iestarpinot jautājumus 'bet kādas ir tavas sajūtas, kas notiek tevī.. Balss mazliet aizlūza, ķērās, bet tas nebija svarīgi, tāpat kā šis ievads.
Vingrinājumā ar mantām, lietām, viņa lūdza atlasīt lietas, kas man attiecībās saistās ar viņu un kas ar mani. Saules dzeltena sega, maza lādīte, lācītis un krāsainu lenšu pušķis. Izvietojumā uz grīdas, sega un lentes pārklājas, lādīte un lācis attāli viens no otra. Vieglums, skaistums vietās, kur pārklājas sega un lentes; rotaļība, draiskums, joki, vieglie stāsti. Lādīte kā viņas neziņas, sevis meklējumi, pieredzes, ko nezinu, kaut kas ko viņa patur pie sevis, kad saka, bet neatklāj. Lācītis, sākotnēji pat nepiefiksēju, bet noliku to guļam uz sāna.. tās ir manas nepiepildītās vajadzības, tas, pēc kā ilgojos, bet ko nesaņemu. Tā nav tikai jūtu abpusējība, tas ir vēl kas cits; dziļāka interese, refleksijas. Tad viņa man vaicā, kāda kustība man asociējas ar viņu. Tās bija plūstošas pieskāriena kustības ar rokām.. vēlme sniegt maigumu, atbalstu, drošību. Manas kustības attiecību kontekstā.. apskāvu savus plecus, glāstīju savas rokas, pietrūkumi.
Pēc mantu pārkārtošanas, visas figūras nolieku aplī. Lācis apsēžas ar seju pret lādīti. Viss ir vienlīdzīgās pozīcijās, apzinoties visa saistību, jēgu, radot jaunas atklātības katrai par sevi. Viss savstarpēji sadarbojas, lai ļoti plašā nozīmē radītu. Kustība tam ir sūfijiska apļošana. Plašums, vieta, brīvība, sevis paušana, patiesība. Bezbailes ieskatīties patiesībā.
Varbūt vajadzēja nofotografēt.