bioluminiscence -

Kad tomēr kaut kādu instinktu vadīta atsaucies aicinājumam pievienoties vidusskolas klases Whatsapp čatam, kurā cilvēki plāno, ka varētu tikties ārpus salidojumu ietveriem. Un starp ziņām čatā, kas pakāpeniski pāraug savstarpējo joku atcerēs, tu ieliec šādu ziņu:

"Čau visiem!
Pēc tam, kad A. atsūtīju ziņu ar Whatsapp linku mesendžerī, protams, neskatoties ziņoju par spamu, bet pēc tam kaut kā tomēr tiku līdz šim čatam.
Pastāv iespēja tikt jebkurā no mēnešiem, ja datums tiek laicīgi sarunāts, bet diemžēl man nav saglabājušās teju nekādas patīkamas atmiņas par vidusskolu. Tās nav arī īpaši sliktas, tomēr šis laiks atmiņā drīzāk ir palicis kā tāds.. nekāds. Kopš pēdējās reizes, kad biju skolā un paņēmu sekmju izrakstu, skaidri apzinājos, ka nedošos uz salidojumiem vai citiem pasākumiem šajā ēkā nākotnē. Protams, nekad nevajag teikt nekad, tomēr nebiju plānojusi vēl jebkad atgriezties pie šīs savas dzīves daļas.

Dažkārt vien mēdzu pasmieties par to, kā Valda lika man skatīties žetonvakara mēģinājumu pēc tam, kad pateicu, ka neiešu uz to. Vai to, ka uz angļu valodas eksāmenu devos pēc vairāku aliņu izdzeršanas."


Daži jau reaģējuši ar īkšķi vai sirsniņu, tomēr pagaidām citas atbildes reakcijas neseko.