bioluminiscence -

Pārrodoties no trim dienām Kauņā, drīz devāmies uz Zvejniekciemu. Pēc pusdienām sēžot viesu mājas lapenē un domājot par skrējienu, par to, ka vasarās tā mēdz sanākt un par to, ka man gribas piestāt. Tā un līdzīgi domājot ieraugu, ka lapenes malā ir ķieģelis, uz kura kaut kas rakstīts. Paskatos vienreiz, otreiz, niez uzzināt, kas tur rakstīts. Piebīdos tuvāk, un ieraugu uzrakstu lietuviski. Kaut kas par Kauņu un Akropoli, to pašu, kurā pirms dažām dienām biju. Nekustīgi sēžu un domāju, kas šī par sakritību.

Es neesmu bijusi Latvijas Akropolē, bet Kauņas gan. Nekropoles man patīk labāk, bet.. pēc noklusējuma pieņemu šādu gadījumu norādi par to, ka esmu īstajā vietā.

Hronikai piefiksēju, ka pa nakti gulējām zefīrā. Modos no izgulējumu tipa priekšsāpēm, nespējot miegā pagriezties uz sāniem šajā mīkstumā. Sapnis bija neticami skaidrs, bet viens no vakara sarunu tematiem tam radīja iespējas ekranizēties.