bioluminiscence -

Medūzas uz mazajiem sēkļiem. Zemūdens pastaiga, pelde, un odu miljoni, kas gaida jūras krastā pēc saulrieta.
Skaļi, skaļi smiekli tumsā uz meža ceļa, kas nosālīts ar zvaigznēm. Es ilgi nebiju dzirdējusi tās sevis notis, tik sulīgas.
Lasījām Raiņa pareģojumus ikdienai no kopoto rakstu sējuma ezotētikas stūrītī.

Piekritu braukt mājās jau naktī ar L. un R. Kaut kas pasākumam trūka, kas lika iespējai tikt uz Marijas ielas gultiņu un vienatni būt nenoraidāmai.
Vai arī es biju citā noskaņojuma vilnī.

Ik pa laikam domāju par viņas teikto.
Tas jau tāpat notika.
Var griezt un var neteikt, nerakstīt, neredzēt, nedzirdēt, slepenot un bloķēt, bet tur tāpat kaut kas ir.
Kas nav vēlme valdzināties un drāzties.
Ikreiz ejot pār tiltu un miljons citu brīžu.
Tāpēc paliek jautājums,
Kāpēc tu gribi teikt savu ikdienu?

Tas tāpat ir, bet es eju tālāk.
Kādreiz būs interesanti redzēt, kas būs tad, kad viņa dzirdēs sevi un savu klusumu.