"..es nenovēršami saplūstu ar cilvēku,
kuru mīlu. Esmu kā caurlaidiga membrāna. Ja es tevi mīlu, tu
vari dabūt visu. Tu vari izmantot manu laiku, manu pieķeršanos, manas intīmākās vietas, manu naudu, manus radus,
manu suni, mana suņa naudu, mana suņa laiku - visu. Ja tevi
mīlu, es tavā vietā uzņemšos visas tavas ciešanas, nomaksāšu
visus tavus parādus (tiešā un pārnestā nozīmē), es pasargāšu
tevi no tavas nedrošības, apveltīšu tevi ar visām labajām
ipašībām, kādas tu patiesībā nekad neesi sevī attīstījis, un
pirkšu Ziemassvētku dāvanas visam tavam radu pulkam. Es
došu tev sauli un došu tev lietu, un, ja tie nebūs pieejami,
izsniegšu tev čeku par sauli un čeku par lietu. Es tev došu to
visu un vēl vairāk, līdz būšu tik izsmelta un pārgurusi, ka vienīgais enerğijas atjaunošanas veids būs jauna aizraušanās."




Jā, tā ir.

Gara radinieks ienāk tavā dzīvē, tikai lai atklātu tavas būtības nezināmu šķautni, un tad aiziet.

Nogurusi.

Nolēmu iziet ar viņu ārā. Viņš sastinga un nokrita zālē. Augumu pārņēma spazmas. Šodien tā bija trešā lēkme. Briesmīga sajūta- nespēt palīdzēt.

Caurmiegs.

Šī nedēļa būs mazmiega nedēļa.

Viņš man šodien teica "ej dirst".
Es sev ,kontekstu ņemot vērā, arī teiktu to pašu.

Ir balanss. Ir sūdīgi un lieliski.

Trešdien bija pirmā darba diena ar jauno ģimeni. Vārds pa vārdam ,un šķiet, sadarbība būs ne tikai šādā veidā. Biju sajūsmā aizgrābta.

Medžik. Es pats sev esmu medžik.




Šovakar iespējams, atvedīs bērnus. Esmu noilgojusies.

A nav vēl aizvien nav aizvesta pie ārsta. Par to man ir dusmas. Viņš solīja vairākkārt. Ja es ikdienā būtu tuvāk, es izdarītu visu ,ko vajag.

Saņēmu ziņu no māsas. Vectēvam nogriezta kāja.


Harmoniska tā dzīve. Prieks un skumjas kā pretkrāsu dzijas pavediens krustdūrienā.

Sestdienas rītā devāmies uz Rēzekni. Ērģeļu mūzika,simfoniskais orķerstris,koris Gorā. Glass. Lūk,viņa skaņdarbi iet viscaur iekšām. Kaifs. Svētdien iegājām vietējās humpalās. Es neko nevarēju atļauties. Viņš man nopirka drēbes. Tad taisnā ceļā devāmies uz Jūrmalu pie Viņa vecākiem. Zelta kāzas svinēt. Es tādas negribu. Es gribu,lai viss ir īsts.



Vista iekārtojusies uz manām kājām.
Rita kafija izdzerta. Es tomēr esmu kļuvis par kafijas iedzērāju.


Aizvien priecājos par telefona zvanu. Pārrunas notiks pie manis,mājās. Līdz šim nekad darba intervijā nav notikusi mājās. Manās. Es nenožēloju izvēles. Viss rit pareizo gaitu.







Šķiet, tā bija piektdiena, kad kaut ko runājām par erasmusiem un akadēmiskajiem un gadu prom no Latvijas. Tajā brīdī, lai gan es apzinos,ka tas ir ļoti vērtīgi un pašizaugsme ir ārkārtīgi svarīga, un nav jāņem vērā citu sajūtas par to,jo jādara kā iekšas liek,manas smadzenes virpinaja notikumu gaitu,kas rezultētos ar attiecību izbeidzināšanos,jo tobrīd šķita, ka nekādā veidā man nestrādātu long distance releišanšips. Viņam gan.


Bet labi,par to nevajag lauzīt galvu. Mums totāli jāgatavojas izstādei. Man jāsazinās ar humpalniekeim, jātiek pie nederīgu drēbju maisiem un pie derīgu apģērbu maisiem. Manam objektam vajadzīgs dažāds tekstils, dažādi materiāli. Varbūt jāieraksta apkaimju grupā, parasti jau cilvēki nezin,kur likt vecās drēbes,ātri ar tām apaug.

Piedāvājumi sabiruši cits citam virsū. Jāizvēlas.