Ceturtdiena, piektdien brīva no darba, taču šīs dienas lieti jāaizpilda ar gatavošanos izstādei. Godam gaidīti pēdējie pēdējo brīžu brīži, lai tai sāktu gatavoties. Kas man vainas, es dažkārt nesaprotu.



Pēdējās naktis spilgti sapņi un murgi.
Mūd trakeri nebiju pildījusi divas nedēļas. Nesaprotu, kā....kā tik ātri var ritēt laiks.
Mani uztrauc straujais svara pieaugums. Katru dienu man atgādina, ka esmu tukla, pieklājīgiem vārdiem. Gan viņš gan es pati.

Esam diezgan atsvešinājušies. Tam drīzumā,pieņemu,sekos gara saruna, tad nedēļu būs mīļi un tad pamazām atkal atkāpsimies viens no otra. Un tā, cikliski.
Attiecības ir interesanta padarīšana.



Mani negaidīti uzaicināja uz kafiju. Es negaidīti piekritu.

Gaidu ziņu. Baidos,ka nesagaidīšu. Es vēl pagaidīšu pāris dienas,tad cēvē sūtīšu tālāk.

Ja koledžas tualetē izlietne būtu katrā kabīnē, es varētu likt piltuvi,bet nācās līmēt līmējamo. Stāvu uz perona un prātoju...ja es apsēdīšos,vai uz biksēm būs pleķis. Un kā es rīkotos tālāk,ja tur būtu pleķis. Nav jau daudz variantu. Līdz astoņiem vakarā jātusē lekcijās ar skaistām biksēm, jābrauc mājās, vai jāstaigā ar pliku dibenu un jālaiž gļotas aiz sevis kā gliemezim, tādējādi protestējot,vēl nezinu,par ko.

Viss būs labi.

Ziedoņdārza strūklakas vardes mani iepriecina. Izskatās gan pēc krupjiem.

Stumjot zīdaiņa ratiņus un barojot viņu random vietās, uz gaistošu brīdi jūtos iederīga šodienā.

Šādi, izrādās,var justies labi.

Neparasti iet pa Marijas ielu,un paiet garām Spolītei.

Lekcijā,diskusijas laikā pasniedzēja aizrādīja, ka esmu pārāk feministiska.


Sāku apsvērt, vai šī ir mana īstā vieta. Var jau būt, ka jāignorē viss seksistiskais humors un neprofesionalitāte, un vnk jāturpina tepat.

Prātu lauzī trohajs,jambs,daktils anapests. Kaut ko uzrakstīju,kaut ko nosūtīju.





Pārpratumi komunikācijā. M atkārtojas,ka ir ļoti naivs.



Skumji uz visām pusēm.

Šī diena ir asarīga.


Arī dusmīga.