Naktī, pirms pamodos,sapņoju,ka abas ar A esam auto vai ēkā uz tilta,un tilts lūzta. A centās pieglauzties, meklējot patvērumu. Mēs kritām palēninājumā. Diezgan reālistiska sajūta. Pēc tam es redzēju sevi no malas un caur savām acīm arī. Bija divas grupas ar cilvēkiem,un mēs staigājām pa kaut kādiem pusvaļējiem tuneļiem,tas viss izskatījās kā Saturns ar gredzeniem. Es nesaprotu sapņus. Vai tie ir jāsaprot?



Labi,ka suns jāved ārā, un labi,ka jātaisa bērniem ēst,taču līdz ko minimums izdarīts, esmu atpakaļ, zemsegā. Nespēju šodien neko citu.