Šodien bija viena no pēdējām literārās akadēmijas nodarbībām ar Treibergu. Pienāca mana kārta uzklausīt viņa sakāmo.

Viņš ne pirmo reizi vien norādīja uz to,ka sākotnēji lasot manus tekstus,tie šķituši atbaidoši. n-to reizi pārlasot manis iesniegtās rindas ,kaut kas tomēr līdz viņam esot nonācis.

Sacīja, ka jūtams I. G. iespaids.
Neparasti un nepiedodami,bet līdz šim nebiju lasījusi nevienu no viņas darbiem,tikai klātienē dzirdējusi stendapa monologus.


M atnesa grāmatas.
"Stikli" izrāvu kā glāzi ūdens.