Ķiplociņš

Tālāk par psihiatru netiku. :D


Ieklabina kompūterī manus datus, nolaiž skatu papīros...
-Tā...es jums uzreiz saku-nesanāks.
-Kāpēc?
-Saudzējiet sevi! Bet,ja Jums ļoti interesē un ir vēlme pievienoties, savediet kārtībā veselību, padzīvojiet gadu bez AD, un mēģiniet atkal.
Saprotiet, tāpēc te ir tāda med komisija...ir ļoti intensīvi...mēs pārbaudam, vai ir veselība, ko sabeigt.
-Skaidrs,saprotu. Paldies un visu labu!


Kopš 5.00 nebija ne ēsts, ne čurāts, taupījos analīžu veikšanai (kas,protams, nenotika). Es biju tik izsalkusi, ka mājupceļā, dodoties uz tramvaju, iegāju pusdienot apšaubāmā ēstuvē,kas atrodas benzīntanka telpās. Jaunā sieviete iesvēra man kartupeļus un biešu salātus. Es aši apriju krāvumu, tad kautrīgi pavaicāju par labierīcībām.
Tāda tOča laikam redzēta pirmo reizi. Vietas bija tik,cik sāniski ieslīdēt aiz durvīm "tehniksu iemeslu dēļ slēgts ", apsēsties blakus grīdas spaiņiem un lupatām. Sēdēt tā, ka izlietnes mala ir skūpsta attālumā. Bet viss ir labi,vajadzības apmierinātas.
Tagad tramvajs smird pēc manas ķiplokainās mutes. Es kādreiz biju pilnīgi pārliecināta, ka tā nedarīšu, lai netraucētu citiem. Oh well.