Meža pļaviņas poniji.

Šodien darbiniekiem tika izsūtīts jauks epasts, kurš sākās šādi:

"Ļoti daudzi RSU darbinieki Ziemassvētku apsveikumus sūta izmantojot e-pastu, taču esam saņēmuši informāciju, ka daļa apsveikumu adresātus nesasniedz. Iepazīstoties ar galvenajiem problēmu cēloņiem, RSU ITD ir sagatavojis nelielu ieskatu e-pastu adrešu veidošanas principiem.
Lai nodrošinātu, ka visi adresāti saņem e-pasta apsveikumus, lūdzam ņemt vērā, ka adresāta e-pasta adrese parasti izskatās apmēram šādi: xxx@yyy.zz".

Tālāk seko plašs apraksts ar atšifrējumiem, kas ir xxx, kas yyy un zz, un @ + piemēri iz dzīves un norāde, ka "Pēc šada principa tiek veidotas visas e-pasta adreses." Tam visam sekoja vēl dažas rindkopas zem virsraksta "svarīgi atcerēties!".

Hmmm, laikam jau Zsvētki ir īstais laiks, lai konstatētu, ka darbinieki nemāk nosūtīt e-pastu. Sooo cute. :P


xoxo,
cute_pony

Es maz guļu. Tas ir vispārzināms fakts un tas ir jau gadiem. Dzīve ir interesantāka un arī sapņus es redzu reti. (Tas gan varētu būt arī tādēļ, ka es maz guļu...)

Taču reizem arī man ir par maz miega, bet man praktiski nekad nav problēmu pamosties, ja es zinu, ka to vajag. Un tad ir "tā sajūta" ceļoties, ko nevar salidzinat ar neko citu. Tā īpašā, patiesi riebīga sajūta, kad tu ar visu gribasspēku piecelies no gūltas un sprandas/kala rajonā ietriecās sāpe. To var salīdzināt ar procesu,kad vecu, resnu alumīnija vadu, kas nostāvejis labu laiku āra, saliec. Izolācija ir no cietas plastmasas, kas no stāvēšanas atklātos laikapstākļos ir zaudejusi jebkuru elastību. Viņu salocot atskan krakšķis un rodas miniplaisas. Reizēm mēdz nodrupt nedaudz izolācijas materiāla. Tieši šada ir mana sajūta. Šķiet nervi ir apklājušies ar lidzīgu materiālu un tas drūp izraujot arī gabalus no manis.

blonde_pony

Šampis uz kāposta baigi normāli iet.
Ja viskiju atjauc ar šņabi, tad alkoholu jūt mazāk.
Ja Tev saka, ka tas ir viskijs ar šņabi un Inx`am ir tāds naglijs purns, tad tas ir viskijs ar šņabi, pat ja garšo kā mazāk alkoholisks.
Ir jābūt tiešām briesmīgām pohām, lai ūdens pudeli nestu turot horizontāli abās rokās.

Vot vienu vakaru dodos mājup no darba un, ejot garām reception deskam pirmajā stāvā, gandrīz trieku noķēru.
Jo tur sēž un man pretī lupī Bībers... pričene gan bija bišku īsāka, bet nu visādi citādi izliets Bībers.

Viņš ir resnāks nekā visi mani līdzšinējie. /cute_pony/

Eu, srsly, es vakar pazaudēju bikses...

...njā, apakšbikses.

Well...


blonde_pony

Ar pirmā kursa studentiem ir samērā jautri. Viņi ķiķina par lietām, kas dažus gadus vecākiem cilvēkiem tādas smieklu lēkmes vairs neizsauc. Šodien ar šo parādību saskāros atkal. Viens no studentu uzdevumiem bija iepazīties ar dažādu radījumu spermatozoīdiem. Pirmkārt, viņi norēcās par to, ka kāds bija gaiļa spermatozoīdu pārtulkojis kā "cock's sperm". Tam sekoja vēl pāris sarunas:

Studens1: - cilvēka spermatozoīdus labi var redzēt!
me: - jā, cilvēku spermatozoīdi ir labi (ar to domājot, ka paraudziņš ir labs)
Students1: - tātad.. cilvēku spermatozoīdi ir labi...
me (saprotot, ka saruna ir bik sašķobījusies): - jūrascūciņu arī tīri labi
Students2 (arī nekā ļaunu nemanīdams): - Jā! Jūrascūciņu spermatozoīdi ir vnk lieliski!!

So there, atkal visi ķiķina un atzīst, ka šīs sarunas ir vnk wrong on so many levels.
No otras puses, kamēr viņi kaut mazliet cenšas mācīties un ja pārmaiņas pēc ir priekšmets, kur neliela deva ķiķināšanas netiek aizliegta + pie tāfeles nestāv īdzīga kundzīte, kuras garstāvokļa svārstības nosaka nodarbības atmosfēru (par tām garstāvokļa svārstībām es pati neesmu atkodusi, kuram te kādas fizioloģiskas izmaiņas organismā ko izsauc un par šo tēmu varētu veikt ntos pētījumus) - diezin vai man par šo visu vajadzētu iespringt. =)

Apollo turpina kvalitatīvas žurnālistikas tradīcijas.

Vārdu sakot, pīpēt pie stūres vispār bīstami, bet labā ziņa ir tāda, ka vissausākajos laikos varam izlīdzēties ar domu par alkoholu - cītīgi domājot tiksim pat pie 1,2 promilēm.

Enivei - šī bilde mani actually sasmīdināja. Ja šis nebūtu poniju blogs, es kā avataru izmantotu šito.

Šī bilde ir kā protests pret Inksa debīlo šodienas izgājienu.

 

Lai Jums jauka diena, bez perversām dzīvnieku bildēm.

blonde_pony

Inx mani ievilināja Facebook solīdams, ka viņš tur izskatās pēc geja vairāk nekā parasti. Tās bija muļķības (Mārītis un Kāsis gan tur ir kompromitējošā bildē).
Un pēc tam mani uzaicināja draudzēties kaut kāds uzkrāsots valis no Oklahomas.

Es no sākuma biju sašutis, bet drīz vien ar Profile Picture Analyzer palīdzību noskaidroju kāpēc mans dzīvnieciskais magnētisms pēkšņi izstiepies pāri okeānam. Izrādās es gauži netīšām esmu izvēlējis sev profila bildi, kas ir ne mazāk kā 118% seksīga:



So there - I am sex incarnate and then some!

Tjip pilns mēness būs tikai nedēļas nogalē, bet tāda sajūta, ka visa pasaule ir nojūgusies jau tagad.

Vot teiksim vakar braucu autobusā uz darbu un viens tāds bišku dīvains čalītis iekāpj un aizmieg uz STOP pogas. Kad pienāk mana pietura man cits nekas neatliek kā invadēt viņa personal space, lai nospiestu to nelaimīgo pogu. Šis tā kā no sākuma normāli pavācas malā, bet tad sāk kaut ko uz mani bļaut. Ne tā kā dusmīgi, ne tā kā latviski, ne tā kā krieviski, bet vienkārši kaut kādus spalgus, pilnīgi neartikulētus trokšņus izdot:

"mačigaaaaaa!!!! balaaaawagaaa!!!! vaaalabaaa!!"

Nu vai kaut kā stipri līdzīgi. Un skatās uz mani ar tādām milzu acīm un viņa body language ir aptuveni tāds it kā es viņam draudētu ar lielu mietu. Un tad es ieraugu, ka tas brīnums rokā tur pieklājīga izmēra akmeni. Nu tādu random akmens šķembu gana lielu, lai kādam ielauztu galvaskausu. Es ponta pēc pajautāju vai ar viņu viss kārtībā, bet esmu pārliecināts, ka viņš to vienkārši nesaprata. Un tad jau tā pietura bija pienākusi un es tā arī nezinu vai viņš ar to akmeni kādam iekrāmēja vai nē.

Vēlāk vakarā es nu jau ar mašīnu braucu mājās no purčika vai kaut kā stipri tuva un trāpīju uz slēgtas dzelzceļa pārbrauktuves. Un nevis tā vienkārši slēgtas, bet tur stāvēja bezgalīgs preču vilciens. Jā stāvēja - tā vienkārši uz pārbrauktuves... pāris minūtes pastāvēju un tad griezu riņķī un braucu kaut kur randomā, jo no tā rajona ņihuja nerubīju. Trāpīju uz Ķengaraga un tad jau arī kaut kā mājās tiku. Bet nu psc tā vai tā.

Un tad šodien aizeju uz EVF (nepadomājiet ļaunāko - man tur tikai viena C daļa) un tur pasniedzēja prasa auditorijai "Kāds ir šobrīd neapliekamais minimums?" Un tās blondīnes praktiski korī viņai atbild: "180Ls"
Un tas ir tipa 2. kurss...
Un es tikai šodien apjautu, ka uz ielas kādas 3/4 sieviešu ir tumšmates, bet EVF kādi 80% ir blondīnes. I shit you not. Un tā taču nevar būt vienkārši sagadīšanās.

Un tagad es atnāku uz darbu un ziņās izlasu, ka viens čalītis atradis metāllūžņos granātu un tā viņam rokā noklikšķējusi. Un tad viņš zvana mentiem un saka, ka vot tā un šitā, nāciet mani glābt. Un tur to nestabilo granātu rokā... un tad pēc kaut kāda laika viņš ievaidas tiem mentiem, ka vairāk nevar noturēt un menti tad viņam pasaka, lai met prom. Kaut kāda kreacionistu granāta gadījusies, jo nu c`mon, ja cilvēks nevar pats dadomāties, ka granātu, kas ir tev rokā un izdod dīvainus trokšņus, vajag mest prom, tad viņš ir pelnījis, lai tā uzsprāgtu.

Kr4, ja šitā notiek vēl pirms tāds īsts pilnmēness iestājas, tad sestdien būs vienkārši psc. Sākam rakt bunkuru, vai arī iepirkt zāli - kā nu kuram vieglāk apokalipsi pārdzīvot.

Jau kādu liaku esmu darbā - visi vēl šņāca pa stūriem, kad pametu Alfiņa mājvietu. Bija fun - jā, vairāku stundu gara spēlēšanās ar youtubi izrādās pilnīgi pietiekoši, lai pasākums būtu fun. BTW, būtu absurdi teikt, ka šī diena ir sestdiena, so, pieņemu, ka šodien ir 13. novembra piektdiena un visiem jāslēpjas skapjos. Actually tas daudz ko izskaidro.

Cute_pony atrubījies pret galdu.

Wake up, Neo.

Follow the white rabbit.

Vakar ņēmām iekšā par godu Alfiņa dzimšanas dienai. Ļoti jauks pasākums spēlējām spēlītes kādas nekad nebijām spēlējuši un piedzērāmies kā lopi. Aizmigu krēslā un ļoti jaukie draugi mani nolika gulēt. Pamošanās brīdis bija skarbs...


Es pamodos no tā ka atrāvos sitienu pa pautiem un dzirdēju tekstu: "Blje, suka, NEKRĀC!!!"


Šorīt ir palikuši divi litri brūnā...

blondais_ponijs

Šodien biju aizbraukusi pie savas mammas ar domu, ka sen nav redzēta. Viņa man nokrāsoja matiņus, papļāpājām, tad vēl aiztipināju līdz vienai frizētavai, kas turpat viņai kaimiņos, bet pēcāk sākās jautrā daļa. Pie manas mātes viesojās divi sīči. Meitēnam (Vilmai) gadi 9, bet puišelis (Viljams), kurš it kā no manis riktīgi baidījās no sākuma, bija 3 gadus vecs. Mana mamma, ļauna sieviete būdama, paziņoja, ka es, lūk, mākot zīmēt. So, es centos attaisnoties ar visu iespējamo, bet beidzās ar to, ka es zīmēju poniju - rozā poniju, jo tas ir tas, ko Vilma gribēja. Viņa pieklusinātā balsī manai mammai paziņoja, ka vēlāk paprasīšot, lai parakstu darbiņu - jup, tas tā arī notika. XD 

Kamēr viens ponijs ņurkst un saka, ka varētu arī atmest gradīgo dzērienu patērēsanu, uz kādu laiku, tikmēr cits ir atsācis ekstrēmāku dzīvesveidu savu iespēju robežās.

Mārītis ir atgriezies no ikšķiles un gribēja uzklupt manam šņabim jau aizvakar. Es to strikti aizliedzu un teicu dzersim kad būšu mājās. Ieradas Ārčijs un no četriem līdz deviņiem paguvam gan aizstaigāt uz lielisko ķengaraga "Daugavas promenādes" skatu torni (Kur ārčijs sasita divus no mūsu 3 stakaniem, ja kādam ir lieki - MUMS VAJAG!!!), gan tikt gala ar praktiski diviem litriem dzeramā. Uzvarēju Mārīti četras no 7 šaha partijām, kuras spēlejām tāda autā, ka dazas spēles nepārsniedza 5 min garumu. Ārčijs šajā laikā izklaidējās ar nelielu vemšanu un izrubīšanos vannasistabā. Es viņu aizdabūju uz savas māsas istabu novilku kedas noliku viņu gulēt - šajā procesā viņš salauza lampu...

Tā beidzās vakara garlaicīgā daļa....

Tas ko mēs nezinājām:
Mana māsa tomēr bija plānojusi ierasties mājās - konstatējusi, ka istaba aizņemta viņa sadabūja matraci un devas gulēt manā un Mārīša istabā. Laikrādis bija nesen šķērsojis atzīmi 00:00 un mana māsa laidās miegā, kad...
...kad persona "es pazīstu mūsu dzīvokli tumsā katru kaktiņu", jeb Inkss, iespēra pa matraci radot lielu skaņas efektu un nolamājoties.

Tā sākās vakara interesantā daļa, jo es pamodos.

Miegs vairs nenāca es visu pamodināju un ballīte turpinājās. Ko rakstīt jau īpaši nav, bet tas bija vinotaļ funny pamosties, lēnam izkūņoties un kļūt atkal aktīviem. Tika sakasīti "dubļi", tika pabeigts šņabis, aprītas pāris pretsāpenes un antidepresanti, iedzerts aliņs un sidrs. Ap pusčetrem naktī es atkal atlūzu.

Tagad es sēžu darbā un domājams, ka diena būs laba. :)

blonde_pony

Piano now officially METAL AS FUCK!