Meža pļaviņas poniji. -

Es maz guļu. Tas ir vispārzināms fakts un tas ir jau gadiem. Dzīve ir interesantāka un arī sapņus es redzu reti. (Tas gan varētu būt arī tādēļ, ka es maz guļu...)

Taču reizem arī man ir par maz miega, bet man praktiski nekad nav problēmu pamosties, ja es zinu, ka to vajag. Un tad ir "tā sajūta" ceļoties, ko nevar salidzinat ar neko citu. Tā īpašā, patiesi riebīga sajūta, kad tu ar visu gribasspēku piecelies no gūltas un sprandas/kala rajonā ietriecās sāpe. To var salīdzināt ar procesu,kad vecu, resnu alumīnija vadu, kas nostāvejis labu laiku āra, saliec. Izolācija ir no cietas plastmasas, kas no stāvēšanas atklātos laikapstākļos ir zaudejusi jebkuru elastību. Viņu salocot atskan krakšķis un rodas miniplaisas. Reizēm mēdz nodrupt nedaudz izolācijas materiāla. Tieši šada ir mana sajūta. Šķiet nervi ir apklājušies ar lidzīgu materiālu un tas drūp izraujot arī gabalus no manis.

blonde_pony