Lauvas namam ir viena vienīga funkcija. Kad cilvēki dodas Vecrīgas bārgājienā, neizbēgami pienāk mirklis ap četriem rītā, kad kādam sagribas ēst. Un tad visi tādi grīļīgi un pļāpīgi klīst pa Kaļķu-Brīvības ielu ar plastmasas glāzītēs sapilītiem dzērieniem rokā, skaļi diskutēdami, vai vajag tagad ēsi u, ja jā, tad kur, un kādam neizbēgami vēl gribas arī mazliet iedzert. Un tad atskan previetiska balss - davai, iesim uz Lauvas namu!
Un tieši Lauvas nams ir vieta, kur tiek sagaidīts paģiru saullēkts.

Un esmu viņam par to pateicīga.