12:48 am - Culture crashPasākums taču ir par ēdiena gatavošanu, vai ne? Ahh, un mēs tiekam iekšā bez maksas, ja uzstājamies? Alright! Iemācīsim šiem dančus. (ēdiena vienk.bija gana - būtu arī sklandrauši :D)Sarūpēta no Rūtas ir "cūkas griķos" jau pasen, šodien doremi.lv atrodu lielisku "mugurdanča" versiju, un aiziet. Programmā esam kā "Latvisk dans av Anda B", angliskajā - "Latvian dance from Andalucia B". Kā arī - otrie, pēc nepāliešu muzikantiem: bungas & pūšamais instruments, izpilda "lapsas dziesmu". Mēs ar Janetu esam jau samēģinājušas soļus, un Atis atsakās dejot, tādēl Iluta lūdz nākamo dejotāju: pāru ir tik daudz, ka vietas priekš griešanās ir ļoti maz, un pēc pirmās reizes nāk klāt vēl; lai mūs labāk redzētu un izprastu soļus, dejojam vidū - no šī mirkļa aiziet raitāk. Kā nākamo iemācam ātro "cūkas griķos", kur kā ceturto esam apmācījušas/paaicinājušas pievienoties mums vienu feinu norvēģieti, kas, kamēr meģinājām, rosījās virtuvītē. Hei! Un smaidu ir vēl vairāk. Ar ādamam bij 7 dēli bik švakāk, jo vidū milzīgā riņķa dēļ ir 4 cilvēki, kuri nespēj vienoties, ko mums būtu jāatkārto. Tomēr pēcāk saņemu daudz 'You were very entertaining', 'Where do you dance these dances?' un pat 'You must try this food, Teacher!' no kāda ķīniešu puiša. :) Iemācāmies [gandrīz] arī norvēģu polsen, kas ir sarežģītāka (tā pati, kam uzskrējām virsū Roros), kā arī indonēziešu folk dejas, kas atgādina līnijdeju un hiphopa apvienojumu, tomēr ir ļoti senas. Aizraujoši, un pa vidu tiekam pie n kūkām no n valstīm, aprunājamies par ēdienu, līdz serbu meitene sadzird dziesmu no savas valsts & iemāca mums deju, ko parasti dejojot kāzās. Hehei. Un rīt dodos slēpot, jo esmu sarunājusi nepālietes/Chetanas slēpes un CS kompāniju :) |
Mazās Mijas pasaules gaitas
March 14th, 2010
01:01 am - Punk itPiektdienas scene No1:Eju pa vienu no centra ielām, galvā adīta krāsaina cepure ar grebeni no diegiem (vienmēr esmu gribējusi grebeni, he). Piepeši, man pretī nāk panks - ar īstu grebeni. Ieraugām viens otru, nomērām ar skatienu, no viņa puses diezgan izbrīnītu, un turpinām skatīties, līdz paejam garām. Klusi pasmejos. Varētu būt, ka mans risinājums ir diezgan negaidīts, jo, galu galā, ir ziema un, iespējams, viņam arī salst. :) |
07:24 pm - SkiisKad parasti kāds kaut ko šeit runā par slēpošanu, kautrīgi smaidu visu sarunu, un, ja man vaicā, atbildu, ka pēdējo reizi slēpoju kādu 4-5 gadu vecumā. Atceros, ka toreiz bija kaut kāds kalns, kurā bijadikti grūti uzkāpt, mājās kaudze ar koka (?) slēpēm, un vispār diezgan briesmīgs pasākums.Vēlākā laikā kaut kad man radās stereōtips, ka slēpo tikai ģimenes. Un Latvijā tā laikam lielākoties arī ir. Toties šeit... slēpo visi. Those Norwegians who do not like skiing or hiking have moved.. or live in Oslo, šodien saka Bjorns. Jau kādu laiciņu atpakaļ Chetana ieteica, ka varētu man aizdot slēpes un man būtu jāpamēģina. Ok, drīz man tā sāka likties arī pašai. Lutefisk vakariņās tika apspriests šis - nākamais - CouchSurfing pasākums: slēpošana Bymarkā, un izdomāju, ka varētu pievienoties. Šorīt mani pamodināja kaut kas pakšķošs, kas ir diezgan dīvaini, jo mums nav palodzes. Bet tomēr drīz vien atkal sniga. Trasē brīžiem bija tik jautri, ka varēji aiztaisīt acis un laisties lejup pa nogāzīti - jo starpības nav, ne tu redzi ceļu, ne uz priekšu, kur tas beidzas baltajā sniegā. Un tā, ar diezgan lielu krišanu - sākumā noteikti - un pārējo atbalstu esmu apguvusi pamatus (noteikti), kā arī saņēmusi komplimentus par to, ka man izdodas amazingly well, tā kā jātic būs, ka slēpošana ir kaut cik apgūta :) Galu galā, iemācījos pat bremzēt. Vienu mirkli iebraucām jaunu ceļu kaut kur cauri mežam, un tad piedzīvoju patiešām jautrus mirkļus (vai arī tie tādi bija mūsu ~10 ļaužu kompānijai), krītot un rušinoties ārā no sniega, kā arī piezemējoties visa bariņa vidū; tomēr nekas nevar būt priecīgāks kā iekrist uz deguna pūkainā sniegā īstā norvēģu ziemā - nudien. |
Powered by Sviesta Ciba