| |
[Feb. 2nd, 2022|03:30 pm] |
esmu sagājusi pilnīgā dārzenī ar deformētu realitātes izjūtu.
tiesa tajā izjūtā no realitātes nav ne grama.
interesanti, dārzenisma koeficients rodas kopā ar gadskārtu uzslāņojumiem indivīdam vai mans personīgais gļuks? |
|
|
| |
[Aug. 4th, 2020|03:42 pm] |
negribu strādāt citiem.
gribu strādāt sev.
man tā ir pilnīgi jauna doma (šķiet, nedēļu veca). tagad jāizdomā - kā. |
|
|
| |
[Jul. 29th, 2020|02:23 pm] |
tēvam bija slikta pieredze ar māsu un īpašuma dalīšanu pēc vecāku nāves. viņš pieņēma lēmumu - māju atstāt manam brālim un man nopirkt dzīvokli Rīgā. jo es "rīdziniece" un brālis dzīvojas uz vietas un vīrietis.
mazais paradokss.
es Rīgā nekad neesmu gribējusi dzīvot. pa lielam (sākumā) šeit biju tieši viņa dēļ, lai iegūtu distanci un izdzīvotu.
brālis tagad dzīvojas Anglijā. pirms šī gada pasaules izklaudēm, viņš vasaras pavadīja Latvijā.
paradokss, jā. tagad jau kādu laiku domāju kā tikt no Rīgas ārā. bet - ne pareiza profesija, ne arī pietiekami drosmes. ceru, tikai pagaidām.
un arī milzīgs paldies. jo man sirds/apziņa un visas citas vietas neļauj vergot, lai visu atstātu īres maksā. ja tas būtu bijis jādara, es pieļauju, būtu Rīgu metusi pie miera, šķiet, jau 2009. gadā. tā nebūtu bijusi drosme vai lieliska ideja ar virzību uz kaut ko, bet tāds izmisuma pinkšķiens, kas droši vien mani būtu iegrūdis kaut kādā bedrē.
tēvs. iznīcinātājs un cēlējs vienā personā. interesanti. |
|
|
| |
[Jul. 2nd, 2020|03:27 pm] |
šķiet, vienkārši jāatbrīvo laiks no rītiem, lai piesēstos un rakstītu.
vai nu morning pages stilā. vai ar noteiktu uzdevumu.
pats no sevis tas nenotiks. |
|
|
| |
[Jun. 25th, 2020|12:59 pm] |
ritms!
palaižot ritmu, grūti savākt haosu.
un viļņveida kustība. vieglāk ir sekot vilnim un pat palīdzēt/paātrināt, kā spurojoties pretī lieki zaudēt spēkus. |
|
|
| |
[Jun. 3rd, 2020|02:11 pm] |
pusdienvietā ievēroju simpātiski vīrieti.
un sakautrējos. |
|
|
| |
[May. 30th, 2020|06:43 pm] |
man ir divas augstas emocionālās(?) intensitātes pieredzes, kuras izbaudīju, bet arī nobijos.
viena vairs tā arī nav atkārtojusies pat vieglā formā. par otru man liekas, ka diemžēl būs nokļuvusi tai pašā kategorijā un neatkārtosies.
viens ir sapņa gadījums, otras - asanas gadījums. abi ir tie starp apziņu un bezapziņu stāvokļi.
vot, ja zinātu to mehānismu kā atslēgt šīs durvis, kas cīši aizvērušās.. |
|
|
| |
[May. 27th, 2020|12:02 pm] |
vakar jogā apraudājos. |
|
|
| |
[May. 12th, 2020|11:59 am] |
ir sakrājies garš saraksts ar lietām, kuras vajadzētu/gribētu izrakstīts no sevis, lai varētu uzmest aci, pārskatīt un sakārtot. kādreiz sen atpakaļ tas strādāja, šeit, cibā. bija arī posms, kad strādāja ar rakstāmo uz papīra. šobrīd papīram izliekos par slinku un cibā neko būtisku sev, lai cik muļķīgu no malas, neesmu rakstījusi gadiem. gadiem!
tagad ir tā sajūta, ka tai čupā, ja uzliks vēl pāris lietas, tad viss salīgosies. gluži kā mani Karogs žurnāli. salasīju visus vienā vietā vertikālā čupā, lai apzinātu cik daudz. tornis manu garumu sasniedza. gandrīz. un tad vienā vakarā nošļūca gar sienu un atspiedās pret stūri.
jā, starp citu - ja kādam ir nepieciešami Karogi no 1976 līdz 1990 gadam (ir gandrīz pilni gadu komplekti, iztrūkst tik kādi seši(?) gabali) mākslai, rīsērčam vai vēl kam - droši ņemiet. es meklēju, kur tos likt un kam tos vajadzētu. |
|
|
| |
[Jan. 27th, 2020|09:22 pm] |
vispār interesanti ar ķermeni un vingrošanu.
kļuvis grūti tupa sēdēt birojā. ķermenis sācis atcerēties, cik forši ir kustēties.
jūtos esošāka. it kā beidzot sāktu piepildīt pati savu telpu. un ka tā drīkst un vajag. un tajā pat ir kaifs.
un ļoti interesanti, ka katru reizi ķermenis reaģē uz it kā to pašu programmu savādāk, ar citām daļām. un ar katru reizi pozās tik atklāts kas jauns.
pagaidām ļoti interesanti. |
|
|
| |
[Sep. 16th, 2019|06:53 pm] |
no rīta pēc dušas satinos dvielī un piesēdu uz poda padomāt.
sapratu, ka jēdzieni - karjera, profesija, darbs, ģimene, kolēģi, bērni utml. - ir sistēmas ar kurām darboties, cik vajag, bet neuztvert pārāk nopietni. un ja traucē dzīvei, tad mainīt.
dažus no šiem uztvēru pārāk nopietni emocionāli, jo tā vienkārši bioloģijā un bērnībā iebūvēts. dažus no šiem man likās, ka man ir jāuztver nopietni, jo apkārt visi tā. un daži no mikšļa starp abiem.
tad nu sēdēju tā dvielī žūstot uz poda un domāju, ka man tas viss ir tikai sistēma, kuras ietvaros iemācīties jaunas lietas par sevi, un paspēlēties, lai iegūtu/nopelnītu vēlamo. it kā tieši tik vienkārši un viss. un aizmirst par tiem "vajadzētu".
vēl jāizdomā, kā to labāk pielietot praksē.
varētu rīt vēl pasēdēt uz poda.
dvielī. |
|
|
| |
[Sep. 9th, 2019|12:57 pm] |
saimnieciskums is sexy. |
|
|
| |
[Jul. 15th, 2019|09:56 pm] |
dīvaini, bet tieši suņa ēdiena gatavošana pa porcijām visai nedēļai, liek man justies pieaugušai.
daudz maz. bet tomēr.
viena no ļoti, ļoti retajām reizēm.
tieši pieaugušai, nevis vecai. |
|
|
| |
[Apr. 10th, 2019|03:24 pm] |
tomēr interesanti sekot līdzi, kuram no mums tā pa īstam gribas ēst - man vai ķermenim - un kāpēc.
vēl nezinu, ko darīt, kad vēders nez kādēļ rūc, bet nevienam no mums ēst negribas. un kas tas vispār ir? |
|
|
| |
[Apr. 10th, 2019|03:09 pm] |
interesanti - kura balsī mūsu zemapziņa runā? un kādas sfēras/tipa jautājumos?
paterni. |
|
|
| |
[Mar. 29th, 2019|08:20 am] |
pirmo reizi mūžā uz ielas izlamājos.
ar svešu cilvēku, kurš ne pa tēmu uzbrauca man augumā.
tas uzbraukums gan bija tāds, ka varēja arī laist gar ausīm.
bet!
esmu mazliet lepna par sevi, ka es to beidzot varu. tie, kas mani zin, nojauš, ka tas ir sasniegums un attīstība.
man tas personīgi nozīmē, ka sāku arī skaļi par sevi pastāvēt un sevi aizstāvēt. ko es vai nu nekad vai tikai ļoti ļoti ļoti ļoti lielos sūdos darīju līdz šim. |
|
|
| |
[Mar. 26th, 2019|06:41 pm] |
interesanti kā mainās domāšana atkarībā no lietotajiem līdzekļiem.
naudas lietu kārtošanai atsāku pagājušogad lietot programmiņu YNAB. (veco foršo versiju, nevis jauno dīvainību. biju lietojusi arī pirms tam, bet fragmentāri un bez sākotnējās disciplīnas, lai attīstītu ieradumu.)
tagad, kad esmu pieradusi, kā šie saka "katrai eirai dot uzdevumu", ir pilnīgi cita, šķiet, daudz saprātīgāka naudas izjūta.
un šeit arī šī brīža pārsteigums un dilemmiņa par risinājumu:
- vecā es ieraugot summu, kas kontā, būtu tagad arī aizgājusi un nopirkusi sev jaunu telefonu, izliekoties, ka rītdiena un citi plāni un vajadzības neeksistē;
- šī brīža es - sēžam, skatamies uz skaitļiem un saprotam, ka īsti pat negribam no konkrētām sadaļām ņemt ārā tos ciparus, lai ietu to telefonu pirkt.
(un telefons ir gan kā piemērs, gan kā īsts nepieciešams priekšmets, jo esošais ir sagājis dirsā, bet vecais/ rezerves nez kāpēc negrib atpazīt simkarti, nenolasa to.)
priekšmets/ darba rīks maina domāšanu un paradumus.
un citreiz paradumi rada jaunus priekšmetus/ darba rīkus.
šis, manuprāt, ir labais piemērs/ rezultāts pirmajam. bet pārsvarā, šķiet, vērts aizdomāties par šī pirmā punkta sliktajām versijām. lai gan - slikts nav pareizais vārds šeit. drīzāk - mokošs vai destruktīvs varētu derēt. labajā piemērā ietveras arī tas, ka beidzot globāli esmu absolūtos plusos. sen, sen tā nav bijis.
šis labais rezultāts arī laikam ir tas, kas liedz piekāst visu un lekt pakaļ kaut kādā ziņā iegribām un vecajiem ieradumiem.
bet jautājums - kā tikt pie jauna telefona, ko vēlos - paliek vēl risināms. |
|
|
| |
[Mar. 14th, 2019|04:09 pm] |
jaunais gads labi iesācies. plusos.
vakar izšķīros par, šķiet, ļoti pieaugušu dāvanu sev - nodzēsu pēdējo parādu. senas skolas mācību kredītu. nepieciešamās jaunās lietas pagaidīs brītiņu, nocelt laukakmeni no krāgas - daudz patīkamāk, lai gan varbūt ne stratēģiskāk. |
|
|