|
Mar. 26th, 2019|06:41 pm |
interesanti kā mainās domāšana atkarībā no lietotajiem līdzekļiem.
naudas lietu kārtošanai atsāku pagājušogad lietot programmiņu YNAB. (veco foršo versiju, nevis jauno dīvainību. biju lietojusi arī pirms tam, bet fragmentāri un bez sākotnējās disciplīnas, lai attīstītu ieradumu.)
tagad, kad esmu pieradusi, kā šie saka "katrai eirai dot uzdevumu", ir pilnīgi cita, šķiet, daudz saprātīgāka naudas izjūta.
un šeit arī šī brīža pārsteigums un dilemmiņa par risinājumu:
- vecā es ieraugot summu, kas kontā, būtu tagad arī aizgājusi un nopirkusi sev jaunu telefonu, izliekoties, ka rītdiena un citi plāni un vajadzības neeksistē;
- šī brīža es - sēžam, skatamies uz skaitļiem un saprotam, ka īsti pat negribam no konkrētām sadaļām ņemt ārā tos ciparus, lai ietu to telefonu pirkt.
(un telefons ir gan kā piemērs, gan kā īsts nepieciešams priekšmets, jo esošais ir sagājis dirsā, bet vecais/ rezerves nez kāpēc negrib atpazīt simkarti, nenolasa to.)
priekšmets/ darba rīks maina domāšanu un paradumus.
un citreiz paradumi rada jaunus priekšmetus/ darba rīkus.
šis, manuprāt, ir labais piemērs/ rezultāts pirmajam. bet pārsvarā, šķiet, vērts aizdomāties par šī pirmā punkta sliktajām versijām. lai gan - slikts nav pareizais vārds šeit. drīzāk - mokošs vai destruktīvs varētu derēt. labajā piemērā ietveras arī tas, ka beidzot globāli esmu absolūtos plusos. sen, sen tā nav bijis.
šis labais rezultāts arī laikam ir tas, kas liedz piekāst visu un lekt pakaļ kaut kādā ziņā iegribām un vecajiem ieradumiem.
bet jautājums - kā tikt pie jauna telefona, ko vēlos - paliek vēl risināms. |
|