| |
[Aug. 19th, 2020|08:42 pm] |
|
kaķis jau ar divām kājām suņa ūdensbļodā, jo sava nepatika. |
|
|
| |
[Aug. 19th, 2020|12:02 pm] |
Zo ik pa laikam esmu jautājusi vai šī negrib draudziņu.
šorīt atrada.
man tagad ir kaķis. man.
ko ar kaķiem dara?
ā, vēl arī laikam vārds ir jāizdomā, ja? varbūt Pēcis? par godu lieliskajam runcim, kuru pazaudēju. (vai arī kāds nospēra.) |
|
|
| |
[Aug. 18th, 2020|09:43 am] |
šķiet, Zo pārvēršas par wild beast.
jau otro nakti atstāju balkona durvis vaļā. šķiet, viņa naktīs guļ uz balkona. |
|
|
| |
[Aug. 16th, 2020|10:00 am] |
ja mājās nevari atrast saspraudes vai kaut ko saktveidīgu, var taču vienkārši iešūt sevi iekšā. gan vakarā izārdīs.
Zo nav piepļūtījusi istabu un no rīta mani necēla. liellopa sirds tad pagaidām paliek ēdienkartē. |
|
|
| |
[Aug. 14th, 2020|07:27 pm] |
ok, tad liellops arī nebūs īstā gaļa.
atnācu mājās tīrīt sūdus no sienas, izrādās.
kas palicis, ko izmēģināt? tītars un medījumi. medījumus man nav kur dabūt. ja no tītara tas pats, tad ēdīs plikus rīsus ar ķirbi. |
|
|
| |
[Aug. 14th, 2020|01:56 pm] |
šonakt sapņoju par darbu.
kāpu augšā uz biroju no rīta. atverās durvis pretī birojam (realitātē tur nav durvis), aicina mani iekšā, šie darbinieku meklējot. nekur neesmu pieteikusies. intereses pēc ieeju. ar mani kopā ieiet kāds vīrietis. intervija mums abiem kopā. viņš savukārt bija pieteicies un grib. pēc intervētājas pirmā jautājuma es sāku domāt - kāpēc es vispār šeit esmu. darbs taču tas pats. nomainot vietu nebūs tā, ka pēkšņi baigi interesēs. tā nu kaut kā aizdomājoties skatījos logā (realitātē tāds līdzīgs logs ir birojā) un viņi abi tur kaut ko aizrautīgi čaloja. |
|
|
| |
[Aug. 11th, 2020|08:29 am] |
šo nedēļas nogali nodzīvojos mājās savā linu paltrakā (oficiālāk to sauc par kimono, vismaz pleķošanas vietā) - un lins tik foršs sutīgā laikā.
tagad pirmais, ko pamostoties mana smadzene izdara - vajag vairāk tādu tērpu! un tādu, kuros ar riteni var braukt. iekritu internetu tīklos vēl no gultas neizkāpusi.
bet skaisti taču!
 |
|
|
| |
[Aug. 10th, 2020|04:15 pm] |
publiskās ēkas un citi bordeļi. |
|
|
| |
[Aug. 10th, 2020|01:03 am] |
septiņas stundas līdz pirmajam dedlainam.
septiņpadsmit līdz divdesmit trīs līdz otrajam.
abi vienam projektam, dažādām lietām.
projekts šķiet man bezjēdzīgs. naudas pļurināšana pa labi un kreisi. pie jau muļķīga uzstādījuma vismaz sākums bija ar spēcīgu enkuru. tagad tradicionālā procesa rezultātā tas arī ir aizļurināts uz kaut ko nesaprotamu.
mēģinu saņemties kopš piektdienas pusdienlaika.
varētu teikt, ka mana iedomība vai džadžošana traucē man dzīvot (sadaļa, kas manā galvā projektu raksturo kā bezjēdzīgu).
bet arī ar vecumu aizvien spēcīgāka kļūst nevēlēšanās laiku šķiest velti. kamēr vien smadzene šīs nogales sutiņā bija skaidra, paveicu citas lietas, kas man šķiet svarīgas, bet šitam..
sešas stundas, 41 minūte. |
|
|
| |
[Aug. 7th, 2020|09:52 pm] |
šī jau ir otrā reize, kad VID ir atsūtījis kaut ko draudīgu (draudīgs izklausās vairāk tāpēc, ka es nesaprotu viņu valodu, nevis tāpēc, ka tur būtu kaut kas tiešām tāds par ko uz karātavām ved), bet rezultāds ir tāds, ka viņi piemaksā man daudz vairāk.
forši.
ceru, tā turpināt. |
|
|
| |
[Aug. 5th, 2020|02:25 pm] |
|
skatoties kartē adresi, kur piektdien jābūt, iedomājos iečekot vienu, kur kādreiz dzīvoklis kārdināja, kas netālu. iekš streetview gadu jaunas bildes. labi, ka nekārdināja vairāk - teorētiski iespējamais kaimiņš koka stāvbūvei starp brusām no iekšas makrofleksu sapūtis tā, ka ārā spiežas, koka ēkā plastmasas logi, izskatās arī ģipškartona plāksnes pēc iekšējās logu aiļu apdares. ēka no ārpuses pavisam skumja un neaiztikta. pat makroflekss lēnām sadalās. |
|
|
| |
[Aug. 4th, 2020|03:42 pm] |
negribu strādāt citiem.
gribu strādāt sev.
man tā ir pilnīgi jauna doma (šķiet, nedēļu veca). tagad jāizdomā - kā. |
|
|
| |
[Aug. 3rd, 2020|04:31 pm] |
šitā sēdēšana mani padarīs traku. |
|
|
| |
[Aug. 1st, 2020|09:45 am] |
vakardiena mani nogurdināja. vēl arvien snauduļoju un skatos lielisko Bernadeti (kopā ar Cathy Hay): https://youtu.be/fiONbrJOE-U
(video būs pēc kāda laika noņemts, pieejams līdz 9 augustam.)
varētu vēl mazliet pasnauduļot, bet laikam jāiet sakopt manu jauno bērnu - tējas sēni.
un sunim šorīt jau labāk no vakarvakara zāļu porcijas. nu.. vismaz nemodināja mani četros no rīta un māja, šķiet, nesmird pēc ķīseļpļutkas. |
|
|
| |
[Jul. 31st, 2020|12:09 pm] |
dienu sāku ar suņa trobeli, jo redz piecos jāiet ārā.
tad trobeli, ka jāiet ārā deviņos.
aizvedu pie ārsta. atstāju daudzas naudas. tagad man ir asins analīzes, ko pētīt (vienīgais zemais/nenormālais rādītājs kaut kam, kas cieti pārvērš cukurā, cik paspēju iegūglēt).
un tad aizvesu suņa sūdus uz valdlaučiem. ar velo! no pārdaugavas! (ceļš atpakaļ pa krasta ielas būvdarbiem ir vēl atsevišķs vatefaks, lai gan varēja arī vēl sliktāk.) būs droši vien vēl tabulas, ko pētīt. iedeva arī papildus trauciņus, ja nu gadījumā atkal kaku vajag medīt.
eh, pie vieniem tēriņiem tad arī aizvedīšu pie acu ārsta, lai apskata akluma progresu. un varbūt var iepazīstināt ar citiem aklu suņu saimniekiem un kā ar akliķiem labāk apieties un kā pareizāk ieriktēt pastaigas, dzīvi un bumbiņu izklaides.
(gūgle saka, ka 16,7km. žēl, ka mērīkli neieslēdzu. aizmirsu ar tiem sūdiem ņemoties.) |
|
|
| |
[Jul. 31st, 2020|08:22 am] |
"I hate the way you breath"
tas bija black books džeks, vai ne? |
|
|
| |
[Jul. 29th, 2020|02:23 pm] |
tēvam bija slikta pieredze ar māsu un īpašuma dalīšanu pēc vecāku nāves. viņš pieņēma lēmumu - māju atstāt manam brālim un man nopirkt dzīvokli Rīgā. jo es "rīdziniece" un brālis dzīvojas uz vietas un vīrietis.
mazais paradokss.
es Rīgā nekad neesmu gribējusi dzīvot. pa lielam (sākumā) šeit biju tieši viņa dēļ, lai iegūtu distanci un izdzīvotu.
brālis tagad dzīvojas Anglijā. pirms šī gada pasaules izklaudēm, viņš vasaras pavadīja Latvijā.
paradokss, jā. tagad jau kādu laiku domāju kā tikt no Rīgas ārā. bet - ne pareiza profesija, ne arī pietiekami drosmes. ceru, tikai pagaidām.
un arī milzīgs paldies. jo man sirds/apziņa un visas citas vietas neļauj vergot, lai visu atstātu īres maksā. ja tas būtu bijis jādara, es pieļauju, būtu Rīgu metusi pie miera, šķiet, jau 2009. gadā. tā nebūtu bijusi drosme vai lieliska ideja ar virzību uz kaut ko, bet tāds izmisuma pinkšķiens, kas droši vien mani būtu iegrūdis kaut kādā bedrē.
tēvs. iznīcinātājs un cēlējs vienā personā. interesanti. |
|
|
| |
[Jul. 28th, 2020|10:28 am] |
šodien viss besī.
suns pamodināja atkal četros gļotu pļūtīt, kaut kādi murgi arī rādījās, vēl arvien ir debīls karsts laiks, birojs vecrīgā - kurš vispār normāls cilvēks biroju taisa vecrīgā, kas par idiotismu, un es kā pilnīgs mullāps vakar uzpumpēju riepas līdz augšai ritenim. un, atkārtošos, birojs vecrīgā. rīta miglas steigā vēl aizmirsu pāris lietas dzīvoklī, bija jākāpj atpakaļ. suns, protams, satrakojas, jēij, es varēšu iet līdzi. fak jū sunīt.
vispār negrib kāds dot man ziemu, biroju ārpus vecrīgas, es pretī dotu viegli deformētu suni?
ai, viskaut kas nikns galā šodien nāk. |
|
|
| |
[Jul. 27th, 2020|09:34 am] |
bet vispār vakar es ap pusčetriem izminos no mājas pēc PVA līmes, lai salīmētu piegrieztnes.
atgriezos ap vienpadsmitiem vakarā saēdusies sašļiku, iedzērusi fensī drinkus, zemi aiz nagiem un divām jaunām puķēm, un viegli sasapņojusies par māju un dārzu.
tāda svētdiena. |
|
|