neesmu lēdija...esmu Kātiņš...arī sega man jau ir,taču šķēru man nav...velku plaušās putekļaino gaisu un smilkstu neziņā par tumsu , kas valda apkārt...bieza un salda tumsa...mājas manas..Māksla...es tev saku māksla ir tumsa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Met pie malas šito tukšo runāšanu. Ja ir kas sakāms, tad saki. Savādāk es vēl ne to sapratīšu. Un atkal, ja tev ir vienalga, ko un kā es saprotu, tad kamdēļ man ko saki vispār?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu teici lai runāju , bet nu tagad uzspied tukšumu!
nu nerunāju es tukši!!
saproti kā vajag...kā gribās!
un nav man vienalga!!!man nekad nav vienalga!
Klusēšu un vērošu!Tukši dod savus vārdus tam , kas spļauj laukā!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neko es neuzspiežu. Tik vēlos vairāk tiešuma. Bet nu viena lieta ir pierādījusies vairākkārt. Ir cilvēki, kas baidās no tiešuma, jo tad viņus var redzēt. Kņudēt kņud visas iekšas ko pateikt, bet tieši nevar. Runājot dzejā jau vienmēr var izsprukt, sadomājot vēl kādus salīdzinājumus un sireālismus.
Nekad nekad nav vienalga? Tad jau tu noteikti alksti zināt, ko es šodien esmu ēdis, cik piparus licis? Sadali prioritātes.

Vienkārši ziņkāre... Tu spļauj ārā vai rij nost?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Rīšu vai spļaušu?
Atkarībā kāda ņamma.
Bet pipari gan man negaršo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"ņamma"?
...
Tiksimies citā diskusijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav ko teikt?...nu labi , tad citā sarunā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nevis "nav ko teikt", bet netaisos te kulināriju apspriest.
Un man ir ļoti vienalga, kas tev garšo un kas nē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es teicu-citā sarunā.

(Reply to this) (Parent)