pierro:

Neko es neuzspiežu. Tik vēlos vairāk tiešuma. Bet nu viena lieta ir pierādījusies vairākkārt. Ir cilvēki, kas baidās no tiešuma, jo tad viņus var redzēt. Kņudēt kņud visas iekšas ko pateikt, bet tieši nevar. Runājot dzejā jau vienmēr var izsprukt, sadomājot vēl kādus salīdzinājumus un sireālismus.
Nekad nekad nav vienalga? Tad jau tu noteikti alksti zināt, ko es šodien esmu ēdis, cik piparus licis? Sadali prioritātes.

Vienkārši ziņkāre... Tu spļauj ārā vai rij nost?