Neko es neuzspiežu. Tik vēlos vairāk tiešuma. Bet nu viena lieta ir pierādījusies vairākkārt. Ir cilvēki, kas baidās no tiešuma, jo tad viņus var redzēt. Kņudēt kņud visas iekšas ko pateikt, bet tieši nevar. Runājot dzejā jau vienmēr var izsprukt, sadomājot vēl kādus salīdzinājumus un sireālismus.
Nekad nekad nav vienalga? Tad jau tu noteikti alksti zināt, ko es šodien esmu ēdis, cik piparus licis? Sadali prioritātes.

Vienkārši ziņkāre... Tu spļauj ārā vai rij nost?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Rīšu vai spļaušu?
Atkarībā kāda ņamma.
Bet pipari gan man negaršo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"ņamma"?
...
Tiksimies citā diskusijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav ko teikt?...nu labi , tad citā sarunā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nevis "nav ko teikt", bet netaisos te kulināriju apspriest.
Un man ir ļoti vienalga, kas tev garšo un kas nē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es teicu-citā sarunā.

(Reply to this) (Parent)