Saki lūdzu, kamdēļ gan jūs nekad nemaināties? Kamdēļ naids jūsos tikai pieaug un pieaug? Nesaku, ka esmu labāka ar savu tiecību pretī gaismai, nogrūžot pazemē to sevis daļu, kas tumšākā. Ka sevis savaldīšana iet roku rokā ar atvērtību vienmēr līdz noteiktai robežai. Lai tālāk neļautu tikt nevienam.
Kamdēļ jūs tik ļoti nīstat? Nesaki man, ka tas nāk no pāridarījumiem. Var nīst klusi, vienlaikus mīlot. Ikvienu. Varbūt vienīgi sevi ne. Var būt vienaldzīgs, bet pieņemošs. Kā vilcene pieņem savus vilcēnus, pat to, kas vēl nespēj iemācīties nogalēt zaķi, pārlaužot tam sprandu. Bet paskaidro man lūdzu, kamdēļ jūs tik ļoti nīstat?

(Reply to this) (Thread)

Es zinu, ka vareni psihologi to paskaidroto atrodot visu vainu manī, manā uztverē pret šo dzīvi.
Lai viņi to dara vēsu prātu, un kad vien vēlas. Bet abi zinam, ka neesmu pietiekami vērtīgs, lai tas notiktu.
Tapēc mēģināšu paskaidrot pats - neizglītots un pasaulei naivs cilvēks.
Neko citu, kā naidu es nebiju redzējis. Pretīgumu un ņirgas. Bet tad, vienbrīd, es iemīlējos. Skaisti vai ne? (Saraksti grāmatu) Nevajadzēja. Es sapratu, cik tas ir nepamatoti un nodevīgi. Cik zems ir cilvēks, vienalga, cik augsti to radību tu cel. Es ienīdu, un naidā es sajutos kā mājās. Vai es ienīstu visu pasauli? Nē, tā man ir vienaldzīga. Ienīstu tevi? Nē, tu man arī esi vienaldzīga. Es ienīstu to, kas nav mans, to, ko mēs abi zinam, ka es nekad pilnvērtīgi negūšu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Var jau būt, ka mans naivums pretī tavējam nepazīst robežu. Man šķiet, ka katrs ir vērts, lai ko viņš pats arī teiktu. Jau tāpēc vien, ka viņš ir, viņš ir vērts.
Iemīlēties vēl neko nenozīmē, tas ir, nozīmē jau gan. Svarīgi gan arī tas, kā ir pēc tam. Kad tas ir beidzies- vai esi spējis pieņemt, ka vienā mirklī viss var beigties. Nodevība, nesaprašanās vai vienkāršs mīlestības izsīkums- tas aizskar tikai mirkli pēc. Jebkuras attiecības nes pieredzi, viņas ir labas jau ar to, ka ir bijušas. Ka tev kādu mirkli ir bijis labi, ka tev kāds ir rūpējis, ka tu uz mirkli kādu esi rūpējis. Es esmu pateicīga par šiem mirkļiem. Vēlāk viss ir vienaldzīgi. Katram savs ceļš.
To, ko nekad nespēsi iegūt, vai to var patiesi ienīst? vai drīzāk ienīst sevi par to, ka netiec klāt tam, ko tik ļoti kādreiz esi vēlējies. Un tamdēļ, ka tik neiegūstams, kļūt vienaldzīgs caur naidu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Iemīlēties vēl neko nenozīmē". Tieši tā. Es sapratu to pašu.

Kā jau es teicu, visi psihologi un domājoši cilvēki teiks, ka neienīstu neko citu, kā vien sevi. Nezinu gan, kamdēļ tas ir tik populāri.

(Reply to this) (Parent)