Es zinu, ka vareni psihologi to paskaidroto atrodot visu vainu manī, manā uztverē pret šo dzīvi.
Lai viņi to dara vēsu prātu, un kad vien vēlas. Bet abi zinam, ka neesmu pietiekami vērtīgs, lai tas notiktu.
Tapēc mēģināšu paskaidrot pats - neizglītots un pasaulei naivs cilvēks.
Neko citu, kā naidu es nebiju redzējis. Pretīgumu un ņirgas. Bet tad, vienbrīd, es iemīlējos. Skaisti vai ne? (Saraksti grāmatu) Nevajadzēja. Es sapratu, cik tas ir nepamatoti un nodevīgi. Cik zems ir cilvēks, vienalga, cik augsti to radību tu cel. Es ienīdu, un naidā es sajutos kā mājās. Vai es ienīstu visu pasauli? Nē, tā man ir vienaldzīga. Ienīstu tevi? Nē, tu man arī esi vienaldzīga. Es ienīstu to, kas nav mans, to, ko mēs abi zinam, ka es nekad pilnvērtīgi negūšu.