(no subject) @ 09:45 pm
| | Add to Memories | Tell A Friend
PierroJo slimaak... |
|
|
November 27th, 2007CommentsKo Tu domā par dvēseli? Vai tāda ir? Miesa nomirst un sapūst un tas ir fakts. Vai dvēsele ir enerģija? Vai enerģija ir mirstīga? :) Ko Tu domā par to?
Viens mans draugs ir teicis sekojošo: "Kamēļ gan man par to tagad uztraukties? Kad pienāks laiks, pats redzēšu."
Manas domas šajā jautājumā mainas. Dažreiz esmu pilnīgi pārliecināts, ka nekas nerodas nenokā un nekas nekur nepazūd, tikai izmainas. Tad tavs domu spēks varbūt izkļūst no tevis, vai nu paliek gaisā, strādājot par Dejavu, maģiskām gaismām vai ko tamlīdzīgu. Vai arī turpina kaut kādu iedomātu ceļojumu. Apgarotu un uz pilnību. Bet dažreiz es turpat vai fiziski izjūtu, kā es nomiršu un sapūšu. Un manas smadzenes pārstās darboties. Tāpat kā primitīvs mehānisms. Apstāsies un vairs nekustēsies. Tajos mirkļos man tomēr vēl pārņem cerība, ka tas ir arī viss. KA nav vairs nekādi tālāki meklējumi vai kas tamlīdzīgs. Un jā, kas zin. Varbūt tiem, kuri tic pēcnāves dzīvei, prāts tiek pēdējās dzīves sekundēs ieslēgts kādā ratā, kur veic nepārtrauktas cirkulāras kustības, un uzskata, ka ir nonācis paradīzē, kamēr ateists sapūst. Uzrakstīju un izdzēsu to, ko esmu stāstījusi tikai pāris cilvēkiem. Kāpēc es to stāstīju Tev? Vienkārši bija sajūta, ka vajag. Cerēju, ka atradīsi to savā pastkastē, bet ja tā nav noticis tad tā tam jābūt. Cilvēki jau tāpat tic tikai tam, ko paši pieredzējuši, tas ir tikai normāli.
Izlasīju. Tas ir sapnis, kā viņi visi. Vai tam ir kāda nozīme? Es neņemos spriest.
Esmu sapņojis, ka pūstu. Pretīgi pūstu un vairs neesmu. Tici vai nē, bet šo sajūtu nezinātājs arī nesapratīs. Katrs ir redzējis ko savu. Jautājums paliek - vai viņš to izskaidros ar racionāliem līdzekļiem vai meklēs atbildi tur, kur to nekad neviens nevar sniegt. Es nojaušu, ka Tu neuztver lietas tik primitīvi.
Racionālais prāts ir ierobežots, ar to var izskaidrot visu.. pat nenojaušot, ka maldini sevi ( vienlaicīgi izjūtot lepnumu par savu gudrību un "skaidro" saprātu) Vienīgais ko varu teikt - neko nezinu, neko vairs neskaidroju (nedz ar racionālu pieeju, nedz slīgstot pamuļķīgos spriedelējumos) Zinu tikai, ka prātam jābūt atvērtam, tādēļ labprāt un ar interesi uztveru jebkuru pieredzi.. arī tavus sapņus par pūšanu. Ja tā nav saruna, dialogs, tad kas gan tas ir? Slimu vāveru dzīšana kokos?
"Tā jau var par jebko." TAS ir tavs arguments? Nu tiešām, putekļos šādi nevienu nevar saberst. Paskaidroju ja nesaproti- tā jau var uzrakstīt par jebko ko vien iegribas. zūd patiesums un vispār visa sarunas jēga. jo tu vinmēr nostādi sevi kā zinošu un to otru kā kaut kādu oluhu, atvainojos.tad kā ir- vai tādam kas nezina nav ļauts ar tevi runāt?
kaut kāda paslima sava pārākuma izrādīšana izdomājumos.vēlreiz atgādinu- šādas sarunas dzīvē nav notikušas.tā ir slimu vāveru dzīšana kokos. Es nenostādu sevi kā zinošu. Jebkurš, kam ir ko teikt, var man to darīt. Vienīgi es esmu pret aprobežotību un tukšu ietiepību. Ja kāds nezin, bet sāk ar mani runāt, tad lai uzklausa un veido savu viedokli. Kāda jēga runāt, ja nezin, bet uzstājīgi turpināt nezināt?
Un nevienu es nekur nestādu. Cilvēki paši nostājas. Un izdara to ļoti veikli. Šādas sarunas nav notikušas? Ak tā. Un tu esi tā, kas runā skaidri zinot, ja? Kuš kuš klaun.
man jau vari teikt ko gribi,galvenais ka pašam nesajūk kas bija un kas nebija izdomājumi. un kur tur pa malām ir dzīves driskas. Hmm.. Manu atbildi tu iztulkotu kā pārlieku aizstāvības uztraukumu.
Manu klusēšanu - kā vārdu trūkumu un padošanos. Pasūtīšanu ratā - kā iekšējas bailes, kuras radījušās bērnības traumas rezultātā. Ir taču vienalga, ko tagad saku, jo tur redzēsi to, ko vēlies. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Powered by Sviesta Ciba |
PierroJo slimaak... |
|