Traģikomiskā svētdiena. Tēvs uzprasījās, lai viņam uzdauza aci, visu laiku raud, jo asaro un arī skumji, ka neko neredz. Dēls savukārt sarijies ketamīnu staigā apkārt priecīgi bailīgs, pusstundu krāmē maisā pudeles, kas krīt ārā, atkal salasa, tad cītīgi mazgā grīdu un kaut ko nesaprotamu šļupst. Istabā viņu gaidot mācītāja dēls, un vispār dzīve ir izdevusies, atliek vienīgi emigrēt. Es ēdu griķus un tēva atnestās "Dainas" un skaļi par to visu ierēcu, tādā veidā attālinot savas neizbēgamās stundas arduino savienojumu mudžeklī. Skates trešdien. :