puukas kuukas

Draugi

You are viewing the most recent 20 entries

12. Janvāris 2026

au @ 11:45: varbūt jūs jau sen gribējāt zināt, kā iet Ūpim?

viņš ir ķluvis par šahistu.
tam nav nekāda sakara ar mani, es šahā zinu tikai, kā iet zirdziņš un ka ir melni balts laukums.
kopš pagājušā gada aprīļa mācās šaha skolā (nekas īpaši traks - viena zūma stunda nedēļā un viens skolasbiedru attālinātais turnīrs sestdienu rītos). bet viņam ļoti padodas! ar straujiem lēcieniem izleca cauri iesācēju turnīram, nokļuva ceturtajā sporta klasē, tad trešajā un jau oktobrī galopā iesoļoja otrajā sporta klasē.

tikko dabūja piekto vietu jauniešu latvijas šaha turnība pusfinālā U10 vecuma grupā un cīnīsies finālā starp 10 latvijas labākajiem. tas ir ļoti augsts sasniegums!!!

viņam šahs ļoti patīk, viņš šaham pieiet ar prieku un aizrautību, lai gan man likās, ka visi šahisti ir nūģi (piedodiet), un, lai arī daudzos gadījumos tā tiešām ir, Ūpis ir ļoti tālu no nūģa un viņa šaha draugi arī.

bet te ir ģimenes traģika arī. šaha turnīri ir bieži. un tad parādās vājprāta galvas mocīšanas grafiks - skola skola skola un nedēļas nogalē turnīrs un turnīrs. otrās sporta klases turnīri parasti iet divas trīs dienas, kas nozīmē, ka Ūpim nedēļā nav nevienas brīvas dienas. nevienas. vakar uz kalniņa aizbraucām šļūkt tikai četratā, bez Ūpja. un tas ir nedaudz skumji.

latvijas jauniešu finālā viņam, visticamāk, būs viena spēle dienā un kopā 9 dienas. tas viss pavasara brīvdienu laikā. KATRU dienu pa spēlei. tātad - atkal nevienas brīvdienas.
tikai laimīgas nejaušības dēļ mēs nebijām ieplānojuši ceļojumu šajā brīvdienās (jo ģimene brauks pie manis uz Venēciju vēlāk maijā).
bet arī, piemēram, atpūta laukos mums nespīd.

aij, nu labi, jebkurā gadījumā - ļoti priecājos. malacis Ūpis.

11. Janvāris 2026

putnupr @ 19:55: Atskaite.
Atskaite.
Saņemies.

putnupr @ 19:19: Šodien bija jāglābj kaimiņiene, jo viņa Temu grozā bija ielikusi 6 vienādus zābaku pārus

putnupr @ 10:42: Tikko biju ciemā pie Saldus. Izkāpu no Saldus autobusa, domādama, ka esmu Rīgā.
Izrādījās, ka ciems ar krievisku nosaukumu.
Beigās izrādījās, ka esmu Šveicē, un slēpoju bez slēpēm pa Biķernieku ielu.

putnupr @ 08:19: tikko pamodos no sapņa, kur braucu ar velo.
kādā nezināmā pilsētā, bet izskatījās, ka tā ir Cēsu iela.
grūti bij mīties, kā jau bieži sapņos.
kāpu nost un liku augstāk stūri.
nezinu, kāda ir sapņa morāle vai zemapziņas vēstījums.
nekāds.

10. Janvāris 2026

martcore @ 15:04: sāku apdomāt visu šo kentaura koncepciju
teiksim, vai viņš ēd auzas kā zirgs, vai šašliku kā cilvēks

putnupr @ 09:55: pirms 20 gadiem šajā dienā lietotājs putnupr raksta:

ūdens vārās un karas kaklā, apelsīns skatās acīs un smīn, granātābola izsistie zobi apšļākuši monitoru kā ar asiņainu spermu - tik pretīgi, ieturu vakara maltīti

9. Janvāris 2026

putnupr @ 13:29: Man vajadzēja piedzimt šodien, bet piedzimu 2 ned. par ātru.
Būtu par gadu jaunāka.
Un 9. janvārī 2002. (?) nomira mana vecāmāte.

sramgni @ 12:26: kartupeļi
Ļoti slikti kartupeļi.

virginia_rabbit @ 12:20: mans AI asistents kaut ko pārprata no latviski teiktā, un sadzirdēja "go and fuck yourself for six hours", un atbildēja "I won't respond to that"

prtg @ 11:07: Dotais brīdis

putnupr @ 09:21: sapnī biju kaut kādā tornī, kur bija Norai Ikstenai piederošs restorāns. Dega sveces, bet saimnieci neizdevās satikt.

ēst arī nedabūju. stāvēju zāles vidū un skatījos uz logu, mēģinot to nofotografēt, lai bildē redz gan rāmi, gan skatu aiz loga - milzīgas, vecas egles.

8. Janvāris 2026

putnupr @ 22:03: Kad dzirdu vijoles, ģībstu

putnupr @ 20:04: Saskumu, jo Mežciemā aizver veikaliņu, kas te bija kopš 70tajiem vismaz

prtg @ 17:05: Politiskais "Pēks!"

prtg @ 00:38: Finch (2021)

Tags:
putnupr @ 00:21: nogaju autoostaa malinjaa, lai ieliktu koferii kompi, un man blakus uzreiz nostaajaas zelta kleitaa tērpusies skuķene, kas runaaja ar sevi, un ari saaka kraameet savu koferi un savā nodabā turpināja runāt

7. Janvāris 2026

malvine_truse @ 21:49:

❄️








Es atveru acis,

un pilnīgā tumsā,

man galvā pārņem

skaņa.




Un es vairs nesaprotu,

tas liekas tik zināms,

tas liekas tik pazīstams,

bet nevaru nosaukt vārdā,




es tās skaitu,

bet ritma nav nekā.

Tās ir kā matiņi milzīgam.

Tās ir kā matiņi, kas pieskaras

jūtīgai ādai.




Tās skaņs nāk

iekšā no ārpuses,

no sienām. Tās līst pār mani

no griestiem

un paceļ mani no grīdas.




Es esmu ieskauts

un nespēju izmukt no tām.

Bet atverot acis,

es neredzu neko.

Ir apkārt tikai tumsa,

tik smaga un cieta,

ka piecelties kājās ir

pagrūti.




Es nevaru un mēģinu,

bet nokrītu uz ceļiem

un skatos uz augšu,

kā pēc palīdzības.




Es paskatos uz logu

un saprotu visu,

jo vienīgais, kas redzams,

ir tas baltais baltais spiets.




Tās visas kā mušas

pie loga ir pielipušas

un skrāpējās ar saviem

ledus nažiem un adatām.




Tās visas grib iekšā,

bet siltās gaismas

un siltā stikla priekša.

Tās izkūst un pazūd,

un notek kā asars lejā

un iekrīt zemē.




Līdz ar to

es skatos atpakaļ,

bet nāk kā no cikla

lai grieztu pa stiklu,

un grieztu pa stiklu


putnupr @ 20:57: viena veča iet pa autobusu un jautā: vai te ir autobusa vadiitaajs?
vadiitajs atbildeja: nē, nav. autobuss pats brauc

putnupr @ 20:04: vārās 1 h no vietas
vēl 2,5 h vārīsies
kā nepiekūst žokļi?

Powered by Sviesta Ciba