puukas kuukas

Draugi

You are viewing the most recent 20 entries

24. Septembris 2020

virginia_rabbit @ 12:25: un vēl šis. tas bija puķes zariņš, kuru pirms kāda mēneša pacēlu mo asfalta. man viņa palika žēl, ka tas tur tāds mētājas - istabas audziņš, droši vien pieradis tikt aprūpēts. iemetu viņu riteņa kastē, pēc tam ieliku mājā vāzē, un viņš sāka ar mani runāt. pēc pāris nedēļām viņš, pretim liecoties, izmeta pirmo lillā ziediņu un teica "paldies, paldies, virdžīnij, tu esi pati labākā un skaistākā". un es teicu: "nu labi, tu esi labs audziņš, es tevi iebāzīšu podiņā". man gan vēl nebija podiņa, bet es palūdzu, lai mamma atved sauju zemes. podiņu es vislaik nopirkt aizmirsu, bet audziņš tikmēr izlaida daudzas saknes, un katru dienu meta man pa jaunam ziediņam. līdz nopuva baziliks un atbrīvojās pods, kurā viņu ielikt. uzbēru zemi, aplēju, un viņš turpina man liekties pretī, berzties gar potīti un mirkšķināt ar violetu actiņu.
(fonā glezna, ko pacēlu no miskastes)



Tags: , , , , ,
virginia_rabbit @ 11:36: Reizēm es izmazgāju tikai melnās drēbes


Tags: ,
martcore @ 10:43: teikšu, kā ir - tolaik nespēju pat iedomāties, ka mans kādreizējais jaunības piecu dienu kodiens ogrē var atnest pasaulei pilnīgi jaunu fešena trendu:



morraa @ 16:29: Netālu no darba ir viesnīca, turklāt tāda vēl no, gandrīz gribēju pateikt padomju laikiem, bet Japānas reālitātē tas būs Šova laikmets.
Tātad, viesnīca no Šova laikmeta: ar tualetes flīzēm klātu auto piebrauktuvi, vairāku metru lielu metāla izkārtni ar viesnīcas nosaukumu, stikla un metāla durvīm. Ieejot tabakas un sautētu kāpostu smaka, grīdu klāj biezi, sarkani paklāji un liftos iekšā sienas ir pārklātas ar to savulaik populāro koka tekstūras pakaļdarinājumu brūnā krāsā. Zem griestiem karājas nodzeltējušas kristāla lustras un sienās ir rozā tapetes. Nikns septiņdesmito gadu baroks.

Daudziem rodas jautājums ko es daru viesnīcā darba laikā. Būs jāpastāsta.
Vienīgais iemesls iet uz viesnīcu darba laikā ir ēdiens. Viesnīcā ir tikpat padomiska izskata restorāns kurš tikpat griezīgi ož pēc tabakas dūmiem, bet ak, cik viņš ir labs.

Porcijas ir lielas. Ēdiens ir smuks un gards. Pasniegšana ir izcila. Apkalpo sirmi viesmīļi melnos, noputējušos uzvalkos. Ēšanas piederumi ir no Šova laikmeta: veci, bet kādreiz bija tik kvalitatīvi, ka lieliski darbojas vēl šodien. Smagi, laikam no sudraba.
Un galvenais, ka tas viss maksā tik maz, ka negribot jūties parādā ejot projām.
Lieliska viesnīca. Tagad viņai pretī ir uzbūvētas olimpisko sportistu kopmītnes un skats uz līci vairs nav tik labs, bet visu pārējo šarmu tas nemazina.

prtg @ 08:41: "Pievienot vērtību" nereti nozīmē visu padarīt 2-3x sarežģītāku, nekā minimāli nepieciešams, un reizē nedaudz ērtāku un glītāku, nekā izdotos, darot pašam.

23. Septembris 2020

daria @ 14:57: sadedzinaaju pluumju ievaariijumu

prtg @ 19:47: The Social Dilemma (2020)

Tags:
virginia_rabbit @ 18:29: esmu atpakaļ no grāmatu kopšanas atvaļinājuma

virginia_rabbit @ 18:13: par labi pavadītu laiku
Eižens pa telefonu draugam: jā, nu ir labs laiks... bet es.. mums ir dažādas izpratnes par to, kā labi pavadīt laiku... man patīk apgulties dīvānā un skatīties telefonu.

Tags: ,
prtg @ 10:45: Untaste my heart

martcore @ 09:59: pat lejupielādēto mūzikas albumu nosaukumi saliekas dīvainā poētiskā vēstījumā



morraa @ 12:05: Šibujā ir neliela, pavisam mikroskopiska mēroga kafejnīca, kur es mēdzu paslēpties un atšķaidīt stresu ar kafiju.
Kafejnīcā maiņās strādā Eri un Šigemi.
Eri ir šerpa un gudra, ar japānietei neraksturīgu tiešu valodu. Viņa ir arī emocionāla, diezgan ievainojama, ar mākslinieces skatienu uz pasauli.
Šigemi, savukārt, ir dienvidniece. Viņai apkārt ir tāda kā relaksētības gaisotne. Viņa var stundām ilgi stāvēt atspērusies ar elkoņiem pret palodzi un ar nemainīgu Budas smaidu vērot pasauli.

Aizvakar aizbraucu pēc espresso, atradu Eri ar skropstutušu pa visu seju. Agrāk mēs bieži runājām par sieviešu vienlīdzības jautājumiem un tagad, izskatās, ka viņai bija gana.
Atnāca Šigemi, atnāca arī bāra dzērienu kungs, visi mierināja Eri. Viņa, savukārt, stāstija, ka ar to vīrusu nevar aizbraukt nekur uz ārzemēm, bet Japānas vide viņu nogalinot.
Kādu laiku Eri dzīvojās pa Franciju un tur viņai tīri labi esot paticis. Būs jāiesaka aizbraukt uz ārzemēm vispāri. Šķiet, ka Eiropa viņai būs vairāk pa prātam, jo tas realitāti mīkstinošais burbulis kurš ir Šigemi, Eri nemaz nav un, izskatās, ka nekad nav bijis.

neetiski @ 02:18: Manis nav.

Mūzika: Black Dice
ingmars @ 01:15: yep
http://www.poet-vitamin-of-feelings-from-latvia.mozello.lv

22. Septembris 2020

teja @ 18:40: Paula "Pasaules vēsture" ir ideāla slimības laika lasāmviela, ja jums vajag par sevi parūpēties, siltās zeķēs ar tēju un ķiplokiem un melno šokolādi un tītara-kāpostu zupu (tādu es sev izvārīju un ēdīšu jau 3.dienu), svecēm un smaržkociņiem. Aiztransportē bērnībā, kad pavadīju dienas disociējoties un lasot, piemēram, Balto grāmatu, Blaumani utt.

vienlaikus man no tā visa ir skumji, palasu pāris stundas un tad sāku raudāt, jo tajā grāmatā, jo īpaši valodā, šķiet ir ielikts viss tas mīļums, ko viņš grib sūtīt pats sev uz savu bērnību; tāda attiecību (ar sevi un ģimeni) realitāte, kurā viņam, jūtu, būtu gribējies dzīvot, bet vienlaikus arī liekas, ka viņš par to raksta tieši tāpēc, ka viņam šķiet, ka tas realitātē nav iespējams.

yo, Paul, no mana iekšējā bērna tavam iekšējam bērnam

Katrīna teica, ka esot vēl ilustrāciju albums, kur viņš zīmējis akvareļus, paralēli šīs grāmatas rakstīšanai. manuprāt, šī grāmata kaut kad būs jāpārpublicē ar visām ilustrācijām.

vēl tur šajā vintage valodā ir izstāstīta arī visa mūsdienu Eiropa, kultūras telpa ar nāciju/politiskajām atšķirībām, labs storytellings; katra nodaļa ir tāda arhetipiska, šamaniska telpa. diezgan pārsteidzoši. esmu tikusi līdz vidum, bet man šķiet, ka tā ir laba grāmata.

disclaimeris: tomēr ziņoju, ka fiction prozu neesmu lasījusi kādus 7 gadus (vai kad iznāca Jelgava 94; ā, vēl kaut kad izlasīju Lydia Davis bet arī nu jau būs pāris gadi), varbūt idealizēju. šo grāmatu nopirku tikai tāpēc, ka man šķita svarīgi to izlasīt kā tribute

virginia_rabbit @ 17:35: - es neesmu gribulītis. es vienkārši skatos youtubes un man tas viss patīk

Tags: ,
teja @ 17:27: negribu nevienu satikt, lai neietekmētos.

teja @ 17:21: ļoti patīk spāres un sienāži. viņi ir citplanētiešu droni, kas mani izseko.
steam-punk vaporwave afterlife vēstneši, esi mans eņģelis.

ingmars @ 14:35: akcija
Pērc Samsung Galaxy ar sasistu ekrānu!

au @ 12:54: šovakar es darīšu kā tāda īstena sabiedrības dāma - glupiķe.
neiešu uz filmu, iešu tikai uz āfterīti!

Powered by Sviesta Ciba