martcore @ :
sāku apdomāt visu šo kentaura koncepciju
teiksim, vai viņš ēd auzas kā zirgs, vai šašliku kā cilvēks
teiksim, vai viņš ēd auzas kā zirgs, vai šašliku kā cilvēks
9. Janvāris 2026
putnupr @ :
Man vajadzēja piedzimt šodien, bet piedzimu 2 ned. par ātru.
Būtu par gadu jaunāka.
Un 9. janvārī 2002. (?) nomira mana vecāmāte.
Būtu par gadu jaunāka.
Un 9. janvārī 2002. (?) nomira mana vecāmāte.
virginia_rabbit @ :
mans AI asistents kaut ko pārprata no latviski teiktā, un sadzirdēja "go and fuck yourself for six hours", un atbildēja "I won't respond to that"
8. Janvāris 2026
7. Janvāris 2026
malvine_truse @ :
Es atveru acis,
un pilnīgā tumsā,
man galvā pārņem
skaņa.
Un es vairs nesaprotu,
tas liekas tik zināms,
tas liekas tik pazīstams,
bet nevaru nosaukt vārdā,
es tās skaitu,
bet ritma nav nekā.
Tās ir kā matiņi milzīgam.
Tās ir kā matiņi, kas pieskaras
jūtīgai ādai.
Tās skaņs nāk
iekšā no ārpuses,
no sienām. Tās līst pār mani
no griestiem
un paceļ mani no grīdas.
Es esmu ieskauts
un nespēju izmukt no tām.
Bet atverot acis,
es neredzu neko.
Ir apkārt tikai tumsa,
tik smaga un cieta,
ka piecelties kājās ir
pagrūti.
Es nevaru un mēģinu,
bet nokrītu uz ceļiem
un skatos uz augšu,
kā pēc palīdzības.
Es paskatos uz logu
un saprotu visu,
jo vienīgais, kas redzams,
ir tas baltais baltais spiets.
Tās visas kā mušas
pie loga ir pielipušas
un skrāpējās ar saviem
ledus nažiem un adatām.
Tās visas grib iekšā,
bet siltās gaismas
un siltā stikla priekša.
Tās izkūst un pazūd,
un notek kā asars lejā
un iekrīt zemē.
Līdz ar to
es skatos atpakaļ,
bet nāk kā no cikla
lai grieztu pa stiklu,
un grieztu pa stiklu
❄️
Es atveru acis,
un pilnīgā tumsā,
man galvā pārņem
skaņa.
Un es vairs nesaprotu,
tas liekas tik zināms,
tas liekas tik pazīstams,
bet nevaru nosaukt vārdā,
es tās skaitu,
bet ritma nav nekā.
Tās ir kā matiņi milzīgam.
Tās ir kā matiņi, kas pieskaras
jūtīgai ādai.
Tās skaņs nāk
iekšā no ārpuses,
no sienām. Tās līst pār mani
no griestiem
un paceļ mani no grīdas.
Es esmu ieskauts
un nespēju izmukt no tām.
Bet atverot acis,
es neredzu neko.
Ir apkārt tikai tumsa,
tik smaga un cieta,
ka piecelties kājās ir
pagrūti.
Es nevaru un mēģinu,
bet nokrītu uz ceļiem
un skatos uz augšu,
kā pēc palīdzības.
Es paskatos uz logu
un saprotu visu,
jo vienīgais, kas redzams,
ir tas baltais baltais spiets.
Tās visas kā mušas
pie loga ir pielipušas
un skrāpējās ar saviem
ledus nažiem un adatām.
Tās visas grib iekšā,
bet siltās gaismas
un siltā stikla priekša.
Tās izkūst un pazūd,
un notek kā asars lejā
un iekrīt zemē.
Līdz ar to
es skatos atpakaļ,
bet nāk kā no cikla
lai grieztu pa stiklu,
un grieztu pa stiklu
putnupr @ :
viena veča iet pa autobusu un jautā: vai te ir autobusa vadiitaajs?
vadiitajs atbildeja: nē, nav. autobuss pats brauc
vadiitajs atbildeja: nē, nav. autobuss pats brauc
malvine_truse @ :
iebaroju māksligajam savu cibu un palūdzu piecus ierakstus
un tātad
( Pieci ieraksti malv'ines stil'a, ko rakst'ijis m'aksl'igais. bu'cas )
malvine_truse @ :
Sveiki, mani mīļie cibulīši, piedāvāju jums izlasīt šo lietu
(klikšķini uz attēla)
(klikšķini uz attēla)
(klikšķini uz attēla)
— jūsu mīļā maļa
