viena no lietām, kas man Latvijā nekad nav patikusi, ir bieži sastaptais sieviešu ārāsprāgstošs hornīgums. sarūgušas sulas, kas, protams, ātri reibina, bet vienlaicīgi arī ātri izraisa viebumu. ar acīm, kas no vēlmes karstuma kūst tik banāli, kā saldējums saulītē. viņas tek bez uzrunas, bez pieskāriena. un manuprāt tādā veidā zaudē lielāko dzimumu saskarsmes maģiju, padarot to pārāk fizisku.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}