:
Sicīlijas mazajās pilsētās nav lielveikalu, toties ir daudz mazu augļu un dārzeņu veikaliņu. pie manām mājām 2 minūšu gājiena attālumā ir vismaz trīs tādi. tā kā man patīk iziet ārā ar iemeslu un ledusskapis nav diez ko jaudīgs, pēc svaiguma eju gandrīz katru dienu. vietējie te parasti iepērkas vai nu visai nedēļai, vai priekš lielas ģimenes, tāpēc mana uz svaru pusi izstieptā roka ar diviem persikiem, 200gramiem vīnogu vai vienu apelsīnu parasti izraisa "ej prom" reakciju. bet tas ir laipnais "ej prom" - līdzi tiek iedoti izvēlētie + vēl pāris augļi, smuki iesaiņoti papīra tūtiņā. tā kā dzīvot var arī bez naudas, laikam pat matus nenāksies balināt.
Arī ceļš uz skolu man ir par brīvu - atliek tikai pieklājības pēc iedarbināt motoru, izgriezties no pagalma un ripot četrarpus km lejā no kalna. tā kā jau Rīgā mēdzu stūrēt visai itāliski, pierast pie braukšanas kultūras šeit nebija īpaši sarežģīti. Sākumā gan drusku izvairījos no Palermo 5 joslu kanāliem, kur vienīgais kustības noteikums ir braukšanas virziens, un nekas cits - ne sadalījums joslās, ne ceļa zīmes neeksistē. Vēlāk arī pašai sāka likties - kam gan tas viss, tu taču pārējos redzi, vari samāties un sapīpināties, vari būt laipns vai žiperīgs atbilstoši savam noskaņojumam, nevis ciparam sarkanā rimbulī. Ceļa satiksmes dalībnieki te arī visdāzādākie - sākot ar tantēm invalīdu ratiņos, ēzeļu pajūgiem un klīstošo suņu bariem līdz pat džipiem un ikārusiem. Vakar Laura pastāstīja, ka viņas drauga tēvam, kas brauc te ar džipu, ir pat īpaša pilsētas karte, kur ir atzīmētas tikai tās ielas, kurām tas ir spējīgs izspraukties cauri.
Arī ceļš uz skolu man ir par brīvu - atliek tikai pieklājības pēc iedarbināt motoru, izgriezties no pagalma un ripot četrarpus km lejā no kalna. tā kā jau Rīgā mēdzu stūrēt visai itāliski, pierast pie braukšanas kultūras šeit nebija īpaši sarežģīti. Sākumā gan drusku izvairījos no Palermo 5 joslu kanāliem, kur vienīgais kustības noteikums ir braukšanas virziens, un nekas cits - ne sadalījums joslās, ne ceļa zīmes neeksistē. Vēlāk arī pašai sāka likties - kam gan tas viss, tu taču pārējos redzi, vari samāties un sapīpināties, vari būt laipns vai žiperīgs atbilstoši savam noskaņojumam, nevis ciparam sarkanā rimbulī. Ceļa satiksmes dalībnieki te arī visdāzādākie - sākot ar tantēm invalīdu ratiņos, ēzeļu pajūgiem un klīstošo suņu bariem līdz pat džipiem un ikārusiem. Vakar Laura pastāstīja, ka viņas drauga tēvam, kas brauc te ar džipu, ir pat īpaša pilsētas karte, kur ir atzīmētas tikai tās ielas, kurām tas ir spējīgs izspraukties cauri.