![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
Arī ceļš uz skolu man ir par brīvu - atliek tikai pieklājības pēc iedarbināt motoru, izgriezties no pagalma un ripot četrarpus km lejā no kalna. tā kā jau Rīgā mēdzu stūrēt visai itāliski, pierast pie braukšanas kultūras šeit nebija īpaši sarežģīti. Sākumā gan drusku izvairījos no Palermo 5 joslu kanāliem, kur vienīgais kustības noteikums ir braukšanas virziens, un nekas cits - ne sadalījums joslās, ne ceļa zīmes neeksistē. Vēlāk arī pašai sāka likties - kam gan tas viss, tu taču pārējos redzi, vari samāties un sapīpināties, vari būt laipns vai žiperīgs atbilstoši savam noskaņojumam, nevis ciparam sarkanā rimbulī. Ceļa satiksmes dalībnieki te arī visdāzādākie - sākot ar tantēm invalīdu ratiņos, ēzeļu pajūgiem un klīstošo suņu bariem līdz pat džipiem un ikārusiem. Vakar Laura pastāstīja, ka viņas drauga tēvam, kas brauc te ar džipu, ir pat īpaša pilsētas karte, kur ir atzīmētas tikai tās ielas, kurām tas ir spējīgs izspraukties cauri.