Man tagad skan Placebo un es jūtos sasodīti labi. (Lēnām viss sākas, ierokamies iekšā un atkal esam galvenie, kas bīda visu šo pasākumu.) Tāds lādiņš. Kas vēl būs, kad skanēs kaut kas niknāks. Varbūt beidzot varēšu padziļināti ierakties elektriskajā.
Var dzīvot. Mīlu dzīvot.
Sviests. Brīnumjauki ir runāt maz, bet pateikt visu, ko vajag. Tāds kodējums ir jāmāk.
Give me some medicine.

Daudz, daudz cilvēku baltās drēbēs, nemaz ne tik auksts ūdens upē, ja brien iekšā ar visām drēbēm, vispārējs slapjums, puķes, nejaušs koncerts un hiperprieks. Summary of today.

Man ir emociju pilns noskaņojums, daudz enerģijas un pamatīgs uzrāviens nākamajam gadam. Kopā būšana iedvesmo, dažreiz pat vairāk nekā parasti.
Dodam vaļā!

Ir mazliet smieklīgi, ka man blakus mājai ir dīķis (ne toksisks, normāls), bet peldēties šovasar esmu bijusi vienu reizi un to pašu- jūŗā. Šī vakara labojums līdzsvaram- vakara pelde. Mmm. Tagad man gribas medu.
Man patīk būt nedaudz aizņemtai, just, ka un kā lietas virzās uz priekšu un būt pašā centrā.
Galvā ieskanējās saksafons. Trinkš. Šovakar ir labs vakars.

Virsraksts ir jādzied. Paldies.
Izlase ar lietām sirdij. Sajūsmina vienkārši.
http://www.etsy.com/treasury/4c5d9390c9386d911f4c3413/jamaica

Forši atrast daudz, daudz krāsu.
Beidzot ir apņēmība saņemties un darīt. Šis būs tik skaists gads, es tikšu prom, lai arī ko man tas prasītu. Es nezinu, ko tālāk. Bet tas nekas.
Gribu mācīties vācu un japāņu valodu. Tikai sagribēju pagaidām.

Es vāciski protu tikai dažus vārdus un krievu valodas runātprasme arī varētu būt labāka. Ceru, ka visi būs tik mīļi un runāsies angliski nevis iepriekšminētajās valodās vai arī ukrainiski, baltkrieviski un kādā pašizdomātā dialektā.
Man nepatīk ausu-ciet-krišanas (d)efekts. Tas varētu būt pie mīnusiem. Ceru, ka nav tik traki kā kalnos.

Es mīīīīīīlu idejas!
Americano.

Kad neesi ilgu laiku tā kārtīgi izgulējies, ir sajūta, ka viss nav īsti reāls un nenotiek ar tevi, tikai iet uz priekšu automātiski. Nakts kārtīga miega un gulēšanas līdz pusdienlaikam- un atkal dzīve paliek mazliet īstāka un saprotamāka, cik nu tā tāda var būt. Tomēr man arī tagad, pēc izgulēšanās, ir tā jocīgā nerealitātes sajūta, ka viss iet garām. Pagaidām, būs labi.
Atguvu skype, kas manas prombūtnes laikā neizskaidrojamā veidā bija pazudis no datora, jo neviens taču neko nav darījis. Pamazām pazūd sāpošās rokas sajūta pēc veiksmīgās teātrošanās, un nu man ir dzelžaina apņēmība tikt uz savu pilsētu.
Kaut kāds tukšums. Es tikšu, viss.

Es gandrīz nekad te neuzrakstu to, kas man galvā dzīvojas. Lai gan haotiskas, tās domas tomēr ir skaistas. Ilgi nav dzejoļi līduši uz āru, ja neskaita tos, kurus kā tāds mikseris izklaidei uzjaucu visvisādiem pasākumiem. Tas laikam nozīmē, ka ir labi. Ja ir labi, tad ir slikti dzejai. Jo tik apbrīnojami skaisti sanāk tad, kad nav bijis ko zaudēt, kad vienīgais sarunbiedrs ir papīrs, gribas ar domām vien radīt un sagraut, kad gribas mazliet nomirt un sevī kaut ko "nomirdināt" daudz, daudz reižu. Jo tad tieši dzejā viss ir labi, mierīgi, pat ja ilūzijās- tur smejas un raud citā valodā un zemteksts īstenībā ir tas, kas nav jāsaprot. Ilgi naktī mani pildspalva nav triekusi augšā no miega. Labi man, gan jau kādreiz pratīšu arī citādāk, bet vienalga patiesāk.
Es gribu aktierēties. Tad ir jāsmejas, tad ir jāraud, jāskrien un jādejo. Es tikai nemāku, bet tas taču neliedz gribēt.
Gribu kādu labu grāmatu.
Es dodos dziedāt.

Cilvēki, neesiet stulbi, lieciet dzīvību pirms pudeles. Nav forši ar cilvēku vēl no rīta runāt, bet vakarā uzzināt ne to jaukāko.

Cik forši ir būt prom un tomēr klāt. :)
Daudz, daudz bērnu, drāmā iegūti zilumi, gaidāms vēl viens skudru pūznis nometnes variantā un lidināšanās uz Vāciju.
Ir tik daudz domu, bet neko nevajag teikt. Patīkami.

Apmaiņas projektu neapstiprināja, Guna dodas uz Turciju, es mazākos apmēros uz Vāciju, vēl citi ir Francijā, Lielbritānijas dažādākajos nostūros, arī Amerikā. Jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt. Mani pēdējā laikā pievelk keramika. Pārējos krāsainos smukumus esmu mazliet atstājusi novārtā. Un tehnika ar mani nedraudzējas, starp citu.
Ja izdosies, man būs Jāņi bez gaļas un alus. Par šausmām citiem. Ja nē, es palikšu rudzupuķu un magoņu laukā, 1/1000000000 daļa stāv vāzē. Sarkanas magones un zilas rudzupuķes, krāsaaini nudien! Šis vasaras krāsa ir zaļš.

Sākumā bija nekas, kas uzsprāga un no tā radies tu.
Pirmo dienu debesīs nav neviena mākoņa, tikai gaišzilas debesis, tomēr ne pārāk vasarīgs noskaņojums.
Tas laikam pēc visiem "tā jābūt" skaitās nepareizi, ka draugus es protu mīlēt vairāk kā ģimeni. Un mājas man ir tur, kur es nedzīvoju, jo es vispār esmu viens savāds cilvēks, kam nevajag sienas, bet pietiek tikai ar jumtu. Sajūta, ka nekam nav jāatskaitās par pasaules malu, kur atrodies, jo pats īsti nevari zināt, plāni un arī pēkšņi notikumi, neviltota sirsnība, asaras tiem, kas neprot raudāt, nepārtraukta darbošanās, bet brīvība cauri visam.
I once was lost, but now I'm found.

Reizēm man paliek gandrīz vai bail, cik daudz es varētu izdarīt un sasniegt, ja vien tam būtu mērķis, ja vien es zinātu, ko gribu.
Cilvēki ir sasodīti skaisti, iespējams, tieši tāpēc man patīk viņus vērot. Ieskatīties dziļāk, iekšpusē, gan reizēm ir nedaudz baisi. Āriene ne vienmēr sakrīt ar tumšo, uzmācīgo un lipīgi saldo būtību. Vai tieši otrādi- rūgtu un tādu, kurai tuvāk pienākt īsti nevar. Bet reizēm ir jāvar.

Citi taču cilvēku neredz tāpat kā viņš pats sevi spogulī, vai ne? Citi nezina tik daudz kā cilvēks, kurš ar sevi taču bijis kopā no laika gala. Visilgāk, tomēr saprot tikpat maz, cik pārējie.
Man joprojām gribas dzīvot...

Man patīk, kad citiem patīk tas, ko es daru.
Un gribas dziedāt, izdziedāties un varbūt arī izspēlēties. Muzikāli un citādi ar.

Kur ir mana vasara?

Jāā, duršanas, dedzināšanas un svilināšanas nu būs pietiekami.
Atbraucot es jūtos kā aizbraucot.

Mazliet noguruma. Pārejoši.

if you ever need a helping hand, you'll find one at the end of your arm. And a time always comes when you discover that you have two hands: one for helping yourself, the other for helping others.
Es negribu mācēt dusmoties par daudz.

Jautra narkoze? Lūdzu, še vēl.
Jau atkal ierakstu un izdzēšu. Ne tāpēc, ka citiem tas nebūtu jālasa, bet tāpēc, ka man tikai vajadzēja uzrakstīt.
Mana vasara. Džungļos ir silts. Un tur ir tīģeri.
Turam īkšķus.

Dodiet man mūziku, dodiet man skatuvi.
Lieliska diena. Tikai man no pārguruma trīc rokas.

Cilvēki masveidā dzēšas no cibas. Ceru, ka tas nekļūs par ieradumu visiem pēc kārtas.
Enerģija, spēks un idejas mijas ar pilnīgu nespēku, kad saproti, ka jāizdara vēl tik daudz, bet brīvdienu vai izgulēšanos var negaidīt vēl labu laiku. Pūcēni mēs.
Šī būs darbīga vasara, bet cilvēkam ir arī jāguļ. Cik ir Tavs rekords bez miega?

Man patīk klausīties, ko citi pa miegam sarunā, uzjautrinoši. Vai arī mazliet mēnessērdzīgi smērē sviestmaizes, raksta īsziņas, ņem nost spilvenus un runā visādas dīvainības. Priecē sirdi, nudien.
Gulēt?

Jā, jā, jā, jā, cik šodiena bija FORŠA! Lecu gaisā un tur arī brītiņu pasēdēšu.
Man vairāk šobrīd nav, ko teikt. Nē, patiesībā ir daudz, daudz, bet īsti nav ar ko vārīties, pavadīšu šo vakaru divvientulībā ar savu datorisko draugu. :)
Man patīk smiekli, tik ļoti. Sirsnīgi un aizrautīgi. (Radiostacija uz Mēness ir prioritāte)
Mirkļa brīnumi.

Es sevi nevaru ciest. Ir brīži, kad man šķiet, ka esmu ļauns un riebīgs radījums. Gribas, lai tagad būtu kā senāk, kad visas problēmas nokārtoja kāds cits. Es tomēr esmu apmaldījusies...
Glāb mani.
Es nevaru, Tu vari.

Es tikko sapratu, ka nekad tur nebūšu. Un ne jau tāpēc, ka negribētu. Ja nebūtu jābūt tādam klusumam, es atkal ietu izārdīties ar savu stīg-štrumentu, ausis virsū un bļaut. Tur iekšā. Rein's dzied Sad one no austiņām man galvā. You're listening to this sad, sad song. Pain is everywhere, you know the end is near.
---------------------------------------------
Pārāk saldi, pārāk cukuroti, pārāk šķebinoši, man vajag ieelpot svaigu gaisu, es tā nevaru.
Stulbs zvērs. Stulbs.

Ai, kā man sagribējās dejot.
Ai, kā man patika sarunas.
Ai, kā es gribu prom no mājām.
Ai, kā man gandrīz nosita garīgo. Gandrīz.
Ai, kā es gaidu vasaru.
Ai.


Tev ir maz laika, tev ir daudz laika, tev mazāk, bet tev nav nemaz. Kādas muļķības, mums visiem ir dotas 24 stundas. Visiem vienādi.
Es esmu hipijs.